Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka, Šveices Centrālā Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) unisonā par 50 bāzes punktiem nolēma kārtējo reizi paaugstināt procentu likmes. Norvēģijas Centrālā Banka izšķīrās par 25 bāzes punktu paaugstinājumu. Latvijai un eirozonai vissvarīgākais, protams, ir ECB lēmums.
15. decembrī ECB vadība monetārās politikas sapulcē nolēma par 50 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Rezultātā ECB šogad savas eiro procentu likmes kopš jūlija četrās sapulcēs ir paaugstinājusi kopā par 250 bāzes punktiem. Lai arī paaugstināšanas temps pēc divām 75 bāzes punktu reizēm ir mazinājies un varētu šķist, ka likmju kāpumam redzamas beigas, lasot ECB paziņojumu un klausoties preses konferenci, atslābums ir mānīgs. Kopā ar 15. decembra lēmumu, līdz šim šogad piedzīvotais likmju paaugstinājums ir ļoti agresīva reakcija uz joprojām augsto eirozonas inflācijas līmeni (gada inflācija eirozonā novembrī provizoriski 10%).
Svarīgs ir ECB solījums, ka likmju celšanas cikls nebūt vēl nav galā. Tā kā ir sasniegts 2005.-2008. gada paaugstināšanas cikla apjoms, nākamgad sagaidāmie paaugstinājumi sola, ka šajā likmju paaugstināšanas ciklā tiks sasniegts jauns rekorda apjoms un rekorda temps, jo pēc ECB vadītājas vārdiem nebūšot viens 50 bāzes punktu cēliens, bet varot sekot arī vairāki. Nākamajā gadā mēs redzēsim, vai tie ir tikai verbāli draudi, lai mazinātu tirgus cerības uz likmju kāpuma apstāšanos vai arī sekos reāli darbi. Tirgus pagaidām ne visai grib ticēt ilgstošam turpmākam eiro procentu likmju kāpumam, jo var pieaugt cita rakstura problēmas ekonomikā. Lai kā arī būs, ECB un citas centrālās bankas turpina izrādīt spēcīgu apņemšanos panākt inflācijas līmeņa samazināšanos, kas palielina stresu kredītu tirgū.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
