Stāds
Foto: Pixabay
Mainoties ekonomikas struktūrai un pieaugot ģeopolitiskajiem riskiem, arvien vairāk pieaug investoru loma, kuri gatavi uzņemties lielāku risku. Lielā mērā tieši no riska jeb iespēju kapitāla investīcijām ir atkarīgs tas, cik ātri un veiksmīgi Latvijai izdosies mainīt savu ekonomikas struktūru un pāriet uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm. Tas nozīmē lielākas algas, vairāk speciālistu, lielākus ienākumus valsts budžetā un lielāku kopējo labklājību.

Iespēju kapitāla filozofija

Mainot ekonomikas struktūru, daudz jāiegulda jaunuzņēmumos, pētniecībā un attīstībā, veidojot jaunus produktus un pakalpojumus, kuri ļaus mums pelnīt vairāk. Šeit nepietiks tikai ar valsts atbalsta programmām. Nozīmīga loma būs arī privātajam kapitālam, jo lielāko daļu no ieguldījumiem pētniecībā un attīstītībā ES veido privātās investīcijas. Turpretim Latvijas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā šobrīd ir 0,7% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt lielāko daļu no šīm investīcijām veido valsts ieguldījumi.

Iespēju kapitāla fondu uzmanības centrā ir agrīnās stadijas augsta riska investīcijas uzņēmumos, kas strādā tehnoloģiju jomā ar augstu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek piešķirts apmaiņā pret kapitāla daļām, ar mērķi nodrošināt augstu finanšu atdevi investoriem, kas nākamo gadu laikā gribēs tās pārdot. Proti, tikai ar augsta riska investīcijām iespējams stimulēt inovācijas tādās valstiski nozīmīgās nozarēs kā biomedicīna, digitalizācija, viedā enerģētika, fotonika, viedie materiāli u.c.

Daudzi investori joprojām ir piesardzīgi pret ieguldījumiem iespēju kapitāla fondos, jo bieži vien ir jāmaina filozofija un jāpārvērtē tas kā viņi pelnīs nākotnē un kuras ekonomikas nozares nesīs lielākos ienākumus. Tomēr dati apliecina, ka, sabalansējot investīcijas, arī iespēju kapitāla fondi spēj strādāt ar labiem finanšu atdeves rādītājiem.

Kā darbojas iespēju kapitāla fondi

Riska jeb iespēju kapitāla fondi pārvalda savu investoru naudu, kuri ir gatavi uzņemties lielāku risku, lai atbalstītu uzņēmumus ar augstu izaugsmes potenciālu un veiksmes gadījumā gūtu riska pakāpei atbilstošu peļņu. Iespēju kapitāla fonds bieži ir daudz drošāka investīcija nekā personīgie ieguldījumi, jo fonds spēj piedāvāt zināšanas un ekspertīzi par konkrētiem ieguldījumu veidiem konkrētā nozarē, kur fonda pārvaldnieku komanda ir nostrādājusi bieži vien vairākus gadu desmitus. Bieži vien kā fondu pārvaldnieki, investori un eksperti riska kapitāla fondos iesaistās arī bijušie jaunuzņēmumu veidotāji un attīstītāji, sniedzot savu vērtējumu par konkrēta uzņēmuma izaugsmes potenciālu, vadoties no praktiskās biznesa pieredzes jaunuzņēmumu vidē. Jāuzsver, ka lielākā daļa iespēju kapitāla fondu ir atvērti jaunām investīcijām un izskata tās tehnoloģiju jomas, kuras labāk pārzin. Daudzus potenciālos investorus līdz šim ir biedējusi doma, ka naudu var zaudēt. Praksē gan šī iespēja ir samazināta, jo visi ieguldījumi tiek sabalansēti attiecībā uz to riska profilu, apjomu un investīciju tipiem.

Iespēju kapitāla fondi vienmēr investē ļoti pragmātiski – konkrētā industrijā, riska profilā, uzņēmumu izaugsmes stadijā, nepārsniedzot investīciju limitus vienā jaunuzņēmumā un precīzi plānojot periodu, kad daļas varēs pārdot, nesot saviem peļņu investoriem.

Biotehnoloģijas un veselības digitalizācija – Latvijas ekonomikas prioritāte

Tieši biotehnoloģiju attīstība ir viena no Latvijas ekonomikas restrukturizācijas plāna prioritātēm, tādēļ investīcijas šajā nozarē ir īpaši nozīmīgas. 2022. gadā daļu no saviem aktīviem uz Latviju ir pārcēlis Ukrainas uzņēmums "Enamine", kurš ir pasaulē vadošais ķīmisko savienojumu un ar tiem saistīto pakalpojumu piegādātājs farmācijas nozarē. Šī uzņēmuma ienākšana stiprinās šobrīd strauji augošo biomedicīnas nozari. Tas būs arī papildus stimuls jaunuzņēmumu attīstībai, kā arī apliecinājums, ka Latvija spēj piesaistīt augstas pievienotās vērtības investīcijas.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski ietekmējis biomedicīnas nozares attīstību šajā valstī, tādēļ pastāv iespēja, ka daļu no klīniskajiem pētījumiem veiktiem Ukrainā, uzņēmumi varētu pārcelt uz Latviju, kas attiecīgi stiprinās mūsu valsts biomedicīnas ekosistēmu. Pašlaik ir apturēti gandrīz 1000 klīniskie pētījumi, kas kavēs jaunu ārstniecības pieeju ienākšanu tirgū. Latvija slimnīcas un universitātes var piedāvāt nepieciešamo infrastruktūru šādu klīnisko pētījumu veikšanai. Tā būtu vēl viena iespēja nozares straujākai attīstībai.

Vērā ņemams darbs tiek veikts arī veselības aprūpes digitalizācijas jomā. Te ir jāpiemin gan Digitālās Veselības padomes izveidi, kas nesen sāka darbību un valdības konsultācijas par labākās pieredzes pārņemšanu veselība aprūpes digitalizācijā. Jāuzteic arī Latvijas slimnīcu aktīvo darbu otrreizējā klīnisko datu izmantošanā, pacientu ceļa un iesaistes digitalizācijā. Te par spilgto piemēru kalpo Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, kas aktīvi ievieš pacientu ceļa, piekrišanas un pētījumu iesaistes digitalizācijas rīkus, padarot pediatriskās aprūpes sfēru atraktīvāku uz datiem balstītiem pētījumiem.

Par izcilu piemēru kalpo arī pašmāju skrinings.lv – Eiropai unikāla platforma, kas sievietēm palīdz digitāli apzināt savu krūts vēža riskus, sekot līdzi pārbaudes rutīnai, ka arī veikt ģenētisko sekvencēšanu individuālo krūts vēža risku noteikšanai.

Iespēju kapitāla fondi veic nozīmīgu ieguldījumu dzīves kvalitātes paaugstināšanā

Noslēdzot, ir jāuzsver, ka iespēju kapitāla fondi pilda divas ārkārtīgi nozīmīgas funkcijas – pirmkārt, riskējot, viņi atbalsta tehnoloģiskos risinājumus un servisus, kas varētu kardināli uzlabot mūsu dzīves kvalitāti veselības aprūpes nodrošinājuma jomā nākamo gadu vai pat gadu desmitu laikā. Otrkārt, tie uzņemas svarīgu investoru un sabiedrības izglītošanas funkciju, pievēršot uzmanību tām jomām, kas bieži vien nav viegli saprotamas, bet nesīs vislielāko atdevi sabiedrībai un investoriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!