sapulce, bizness, zaļais birojs, ilgtspēja
Foto: Shutterstock
Arvien vairāk publiskajā telpā tiek runāts par Eiropas Zaļo kursu, taksonomiju un finanšu plūsmu novirzīšanu ilgtspējīgai un klimatneitrālai izaugsmei. Ar katru gadu Eiropas savienības tiesību akti šajās jomās komersantiem uzliek arvien jaunus pienākumus, turklāt, noteiktai komersantu daļai, sākot ar nākamo gadu, pienākumu apjoms būtiski pieaugs. Taču nereti rodas jautājumi, kā atšķirt dažādus finanšu produktus, kuri tiek piedāvāti kā ilgtspējīgi vai zaļi, kādus konkrētus pienākumus jaunās zaļo tiesību normas uzliek komersantiem un, kādu labumu tās dod ieguldītājiem un sabiedrībai kopumā.

Taksonomijas regula – atbalsts vai apgrūtinājums?

Viens no svarīgākajiem tiesību aktiem šajā jomā ir Taksonomijas regula, kura ievieš saimniecisko darbību klasifikāciju, lai identificētu saimnieciskās darbības, kuras uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām. Regulas mērķis ir ieviest objektīvus, salīdzināmus kritērijus darbībām, kuras būtiski veicina vides mērķu sasniegšanu, lai piesaistītu investorus, kuriem interesē zaļās iespējas. Viens no taksonomijas mērķiem ir novērst tā saukto zaļmazgāšanu (greenwashing), kas ir mārketinga stratēģija, lai veidotu ekoloģiski atbildīgu tēlu bez pienācīga pamata.

Banku sektorsFintechPrivātās finansesBanku nozareTaksonomija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit