Andis Ozoliņš: Eiropas zaļais kurss un taksonomija būtiski ietekmēs ilgtspējīgus finanšu produktus

Taksonomijas regula – atbalsts vai apgrūtinājums?

Viens no svarīgākajiem tiesību aktiem šajā jomā ir Taksonomijas regula, kura ievieš saimniecisko darbību klasifikāciju, lai identificētu saimnieciskās darbības, kuras uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām. Regulas mērķis ir ieviest objektīvus, salīdzināmus kritērijus darbībām, kuras būtiski veicina vides mērķu sasniegšanu, lai piesaistītu investorus, kuriem interesē zaļās iespējas. Viens no taksonomijas mērķiem ir novērst tā saukto zaļmazgāšanu (greenwashing), kas ir mārketinga stratēģija, lai veidotu ekoloģiski atbildīgu tēlu bez pienācīga pamata.

Regula paredz sešus vides mērķus: klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzību, pāreju uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Atbilstoši regulai saimnieciskā darbība uzskatāma par "ekoloģiski ilgtspējīgu", ja tā būtiski veicina vienu vai vairāku minēto vides mērķu sasniegšanu, būtiski nekaitē nevienam citam no minētajiem vides mērķiem, atbilst precīzi definētiem tehniskiem pārbaudes kritērijiem un tās veikšanā tiek ievērotas noteiktas minimālas sociālās garantijas.

Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim pelēkā cementa klinkera ražošanā radītajam CO2 jābūt mazākam par 0,722 tonnām uz katru saražotā klinkera tonnu. Turklāt ražošanas procesā jāievēro noteiktas prasības, lai nenodarītu būtisku kaitējumu pārējiem vides mērķiem, un ražošana notiek, ievērojot noteiktas minimālas sociālās garantijas.

"Baltie plankumi"

Jāņem vērā, ka taksonomija vēl neaptver visu vides mērķu un nozaru spektru. Tādēļ šobrīd var būt situācija, kad kādas videi labvēlīgas saimnieciskās darbības nevar tikt dēvētas par ekoloģiski ilgtspējīgām taksonomijas izpratnē gluži vienkārši tādēļ, ka attiecībā uz tām vēl nav izdoti tehniskie pārbaudes kritēriji. Turklāt tehniskie kritēriji ir veidoti tādējādi, lai iekļautu un par ekoloģiski ilgtspējīgām atzītu saimnieciskās darbības, kuras dod "būtisku ieguldījumu" vides mērķu sasniegšanai. Tas, savukārt, nozīmē, ka videi labvēlīgas vai īpaši nekaitējošas darbības var arī netikt atzītas par taksonomijai atbilstošām, ja tās nedod būtisku ieguldījumu kāda vides mērķa sasniegšanai. Vienkārša esošo vides normatīvu izpilde nenozīmē, ka darbība sniedz būtisku ieguldījumu. Nepieciešams kaut kas vairāk. Tehniskos kritērijus paredzēts regulāri pārskatīt, un tie var tikt padarīti stingrāki. Tomēr taksonomija neuzliek pienākumu noteikti atbilst tās prasībām, bet noteiktiem komersantiem, kuru loks var nākotnē paplašināties, ir pienākums savu atbilstību taksonomijai izvērtēt un publiski atklāt.

Šobrīd šīs prasības attiecināmas uz vairākām komersantu kategorijām - uzņēmumiem, kuriem ir noteikts pienākums sniegt nefinanšu paziņojumos, kā arī finanšu tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā finanšu produktus. Taču taksonomijai paredzēts plašāks pielietojums. Komersanti to var piemērot arī brīvprātīgi. Taksonomija kā aktivitāšu klasifikācijas sistēma var tikt izmantota arī citos nacionālos vai Eiropas Savienības pasākumos attiecībā uz finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, kas tiek darīti pieejami kā vides ziņā ilgtspējīgi.

Komersantiem, uz kuriem attiecas taksonomijas prasības, ir pienākums regulāri atklāt informāciju par savas darbības atbilstību vai neatbilstību prasībām. 2023. gadā atbilstība taksonomijai pilnā apjomā jāsāk atklāt nefinanšu uzņēmumiem, kuriem ir pienākums sniegt nefinanšu paziņojumus. Finanšu tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā noteiktus finanšu produktus, pirms līguma noslēgšanas jāatklāj informācija par ieguldījumu atbilstību vai neatbilstību taksonomijas prasībām.

Jauns režīms ilgtspējas risku izvērtēšanai

Paralēli ir izveidots cits, ar to saistīts, jauns, uz finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem attiecināms režīms, kas izriet no Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulas, kura pilnībā kļūst piemērojama 2023.gada 1.janvārī. Tās mērķis ir noteikt ilgtspējas risku izvērtēšanu finanšu produktu izstrādē, investīciju negatīvas ietekmes uz ilgtspēju ņemšanu vērā un šis informācijas atklāšanu, paverot iespēju ieguldītājiem objektīvi salīdzināt dažādus finanšu produktus attiecībā uz to vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķiem. Regula nosaka informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz finanšu produktiem, kuri tiek pozicionēti kā ilgtspējīgi vai kuriem piemīt noteikti vides vai sociālie raksturlielumi, kā arī nosaka pienākumu atklāt, ja finanšu produkti tādi nav. Jānorāda arī, vai finanšu produkti veic ieguldījumu saimnieciskajās darbībās, kuras ir taksonomijai atbilstošas. Turklāt minētā regula uzliek pienākumu publiski atklāt informāciju par ilgtspējas faktoru ņemšanu vērā finanšu komersantu darbībā un periodiski ziņot, vai ieguldījumi sasniedz iecerētos ilgtspējas mērķus.

Minētie tiesību akti ir būtisks solis ilgtspējīgu un patiesi zaļu ieguldījumu pieejamības virzienā, taču tikai laiks rādīs, vai augstās prasības ieguldījumu ilgtspējas vērtēšanai, monitoringam un datu kvalitātei nebūs šķērslis šādu produktu plašākai izplatībai.