Cilvēkiem ir dabiska un visumā nekaitīga nosliece dramatiskos brīžos saskatīt laikmetu maiņas, dramatiskus pavērsienus, pēc kuriem viss būs citādi nekā līdz šim, visdrīzāk sliktāk. Es šo parādību dažkārt dēvēju par "paradigmismu". Lielu daļu dzīves enerģijas mums dod stāsti. Tā ir daļa no mūsu emocionālās vajadzības savērpt haotiskās pasaules notikumus it kā loģiskos stāstos, saskatīt likumsakarības nejaušībās. Žurnālistiem tā turklāt ir daļa no profesionālās prasmes. Emocionāli stāsti cilvēkus uzrunā daudz vairāk nekā sausa loģika un fakti. Spēle ar laikmetu mijas motīvu ir tāda pati stāstniecības prasmes daļa kā mīlestības un nodevības tēma vai arī augstprātība un sods par to (hubris un nemesis).
Tādi šoki kā karš un dramatisks inflācijas lēciens, turklāt vienlaicīgi, neizbēgami uzjunda laikmetu mijas sajūtas. Cenu kāpums pagājušajā gadā bija gandrīz tikpat liels kā visā periodā kopš globālās finanšu krīzes zemākā punkta līdz 2022. gada sākumam. Reālās algas samazinājās par desmito daļu pēc tam, kad desmit gadus pēc kārtas tās bija augušas. Atsevišķām pirmās nepieciešamības precēm cenas ir pat vairāk nekā divkāršojušās, tas ir noticis ar siltuma rēķiniem daļai mājsaimniecību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
