Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.
Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.
Biroji neizzūd, tie pārveidojas
Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, – šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, pandēmijas laiks pierādīja – tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur – tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas. “Colliers” dati liecina, ka Rīgā dažādās attīstības stadijās ir jauni biroji vairāk nekā 140 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kas apsteidz būvniecībā esošo biroju platību gan Viļņā (125 tūkstoši m2), gan Tallinā (134 tūkstoši m2). Tiesa, jāņem vērā, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā agrāk uzbūvēto biroju skaits un platība būtiski pārsniedz Latvijas piedāvājumu. Par pieprasījuma saglabāšanos pagaidām liecina arī biroju nomas cenas – visās Baltijas valstīs tām ir augšupejoša tendence (A klases birojam Rīgā kāpums ir no aptuveni 15 līdz 18 eiro m2).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
