Būvnieku karteļa sekas ietekmēs visus publisko iepirkumu pasūtītājus un pretendentus
Notikums, kas pagājušajā gadā izraisīja diezgan lielu ažiotāžu, ir tā sauktā "būvnieku karteļa" lieta. Konkurences padome 2021. gadā konstatēja desmit lielu būvniecības uzņēmumu, iespējams, aizliegtu vienošanos par publisko un privāto iepirkumu sadalīšanu savā starpā, kā arī potenciālo iepirkuma uzvarētāju, par šiem pārkāpumiem piemērojot naudas sodu 16,65 miljonu apmērā. Lai arī lietu un sodu joprojām vērtē tiesa, deputāti jau 2021. gada nogalē apņēmās apkarot būvnieku karteli un izvēlējās to darīt ar grozījumiem publisko iepirkumu jomas likumos. Taču Saeima, cīnoties ar karteli, pieņēma grozījumus, kas galu galā ietekmēs visus publisko iepirkumu pasūtītājus un pretendentus.
Jaunie grozījumi paredz publisko iepirkumu rīkotājiem izslēgt pretendentus vai kandidātus no dalības iepirkumā, ja to rīcībā ir "pietiekami pārliecinošas" norādes par vienošanos, kas kavē vai ierobežo konkurenci iepirkumā vai arī jau pieņemts Konkurences padomes lēmums par to. Par pietiekami pārliecinošām norādēm var uzskatīt vienādas gramatikas vai satura kļūdas konkurējošos piedāvājumos, vienādu kontaktinformāciju, kā arī mazu piedāvājumu skaitu. Tādēļ no 2023. gada jebkuram iepirkuma rīkotājam, kam rodas aizdomas par karteli, ir jāizvērtē minētā informācija un, ja tā ir pietiekama, jāizslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkumā. Šāds pienākums attiecas uz visām nozarēm un būs sastopams gan IT, gan apdrošināšanas, gan medicīnas iekārtu iepirkumos.
Riskantākais aspekts ir tas, ka iemesls izslēgt kandidātu no iepirkuma, ir pakļauts iepirkuma rīkotāja subjektīvajam izvērtējumam un ierobežotai Iepirkumu uzraudzības biroja un tiesu kontrolei, lai gan tam nav kompetences izmeklēt konkurences pārkāpumus. Lai arī likums paredz pasūtītāja pienākumu lūgt Konkurences padomes viedokli, tā jau ir paziņojusi, ka kavēšanās pieņemt valsts budžetu liedz tai sākt sniegt viedokļus pasūtītājiem. Secīgi, ir sagaidāma pasūtītāju "taustīšanās" likuma interpretēšanā un vairāk strīdu, kas kavēs būtisku projektu realizāciju.
Elektronisko sakaru likums bija skandalozākais likums 2022. gadā
TOP 3 sarakstu turpina jaunais Elektronisko sakaru likums, pie kura izstrādes vasarā noslēdzās sarežģīts un vairāku gadu ilgs darbs. Likums ievieš Eiropas Savienības tiesību normas, kas vienādotu elektronisko sakaru pakalpojumu regulējumu savienībā. Lai arī likuma izstrāde un pieņemšana jau no paša sākuma saistījās ar dažādiem sarežģījumiem, jaunais likums beigu beigās jūlijā ir stājies spēkā.
Dažādu sarežģītu jautājumu regulējošā likuma izstrādi pavadīja gan Eiropas Komisijas ierosināta pārkāpuma procedūra pret Latviju par laikā nepārņemtu Eiropas Savienības direktīvu, gan karstas diskusijas kā valsts orgānu, tā nozares pārstāvju starpā.
Kad jūnijā Saeima ilgi gaidīto likumprojektu jau bija pieņēmusi trešajā lasījumā, sekoja divi pārsteigumi. Pirmkārt, pirmo reizi Valsts prezidents Egils Levits nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai uzņēmējdarbības vides regulējumu. Valsts prezidents norādīja, ka likuma normas par pienākumu mobilo sakaru operatoriem glabāt ziņas par visu lietotāju visiem zvaniem un nosūtītajām īsziņām un pēc pieprasījuma nodot tās policijai un citām iestādēm neatbilst personas datu aizsardzības principiem. Saeima šo aizrādījumu ievēroja formāli – uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt jaunā likuma grozījumus un jūlijā pieņēma likumu bez sevišķām izmaiņām.
Otrkārt, likuma regulējumu par radiofrekvenču joslu lietošanas tiesībām jau skata Satversmes tiesa. 2022. gada izskaņā Satversmes tiesa ierosināja lietu pēc SIA UNISTARS pieteikuma, kas apstrīd aizliegumu iegādāties tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kas šķietami iegūtas bez maksas. Pieteicējs norāda, ka šāds noteikums nepamatoti ierobežo tiesības uz īpašumu un ka joslu lietošana paredz dažādus pienākumus, kurus nevar izpildīt bez papildus izdevumiem. Satversmes tiesas spriedumu gaidām rudenī.
Enerģētikas kapitālais remonts
Sekojot Eiropas aktualitātēm un sākot apjaust nozares, kuras likumdevējs pēdējos 10 gadus pametis novārtā, 2022. gadā Saeima un valdība aktīvi pievērsās enerģētikas jomai. Saeima pieņēma atsevišķu likumu apkures un elektroenerģijas rēķinu samazināšanai un strauji grozīja vairākus nozares likumus – Enerģētikas likumu un Elektroenerģijas tirgus likumu, lai paātrinātu vēja parku būvniecību un atbalstītu mikroģenerāciju.
Janvārī Saeima pieņēma Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas katram enerģijas veidam noteica maksimālo cenu, ko var norādīt patērētāju rēķinos, un vēlāk samazināja OIK līdz EUR 0. Juridiski tas ir valsts atbalsts elektroenerģijas uzņēmumiem, jo valsts neregulē cenu, par kuru uzņēmumiem ir pienākums pārdot enerģiju patērētājiem, bet gan nosaka slieksni, no kura valdība piemaksā uzņēmumam to summu, ko tas nesaņems no patērētāja.
Savukārt vasarā ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" Saeima centās paātrināt vēja parku būvniecību. Grozījumi paredzēja atbrīvot vēja parkus no ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), vai paredzēt tikai sākotnējā novērtējuma veikšanu, īsākas būvatļaujas termiņu iecerētā parka vietas izpētei un kompensācijas pašvaldībām par vēju ģeneratoru it kā radīto diskomfortu novada iedzīvotājiem. Šāda strauja nozares reformēšana izpelnījās skaudru kritiku – Vēja enerģijas asociācija skaidri norādīja, ka IVN izņēmumi negarantē, ka ierēdņi tomēr uzdod veikt pilnu IVN, kas vēja parkam var aizņemt pat gadu. Asociācija arī norādīja, ka vēja parku būvniecības veicināšana ir aizsegs nozares monopolizēšanai AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži kopuzņēmuma rokās. Ministru kabinets dos šim kopuzņēmuma priekšroku valsts mežu zemju apbūvē, kas, savukārt, apgrūtinās privāto vēja enerģijas uzņēmumu iespējas attīstīt nozari.
Visbeidzot, konstatējot, ka elektrotīklu jaudas jauniem pieslēgumiem tiek aizņemtas "vēja ātrumā", Saeima noteica maksu par tīklu jaudu rezervāciju, lai samazinātu spekulantu skaitu darījumos ar vēl neuzbūvētām saules vai vēja elektrostacijām. Rezultātā tirgū paliktu spēlētāji, kas spēs apmaksāt rezervāciju un realizēt projektus .
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
