Māris Brizgo, ZAB “Ellex Kļaviņš” asociētais partneris
Foto: Publicitātes foto
Publiskie iepirkumi, īpaši jau tādi, kas sola ilgtermiņa ienākumu, medijos parasti raisa daudz jautājumu gan par iepirkumu norisi, gan dalībniekiem un uzvarētājiem. Nesenais skandāls ap 2019. gadā veikto iepirkumu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, lai nodrošinātu reģionālajos maršrutos pasažieru pārvadāšanu ar autobusiem, aktualizējis jautājumu par konkurences līmeni liela mēroga iepirkumos.

Konkurence ir galvenais faktors, kas iepirkumos nodrošina saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu (cenas un kvalitātes apvienojumu), taču Latvijā konkurences līmenis ne vienmēr ir pietiekams. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto Vienotā tirgus novērtējumu, Latvijas iepirkumu sistēmas viena no būtiskākajām nepilnībām ir tieši konkurences trūkums. Piemēram, 2020. gadā 25% no iepirkumiem bija iesniegts tikai viens piedāvājums[1]. Nepietiekamas konkurences dēļ valstij un pašvaldībām parasti nākas pārmaksāt. Taču arī pretēja izpausme – nepamatoti lēts piedāvājums var kļūt par klupšanas akmeni labākā piedāvājuma izvēlei, līguma kvalitatīvai izpildei un jēdzīgai sadarbībai ar iepirkuma uzvarētāju.

Viena piedāvājuma iepirkumu beigas

Eiropas Komisija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit