Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" Finanšu direktors
Foto: LETA
Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu. Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīgi jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.

Stabilu gāzes plūsmu nodrošināšanai būtiska nozīme ir arī Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kuras loma būs sabalansēt gāzes plūsmas visa gada ietvaros. Ja līdz šim Inčukalna gāzes krātuvē dabasgāze tika iesūknēta vasaras sezonā un izsūknēta apkures sezonā, kad patēriņš ir vislielākais, tad šobrīd Inčukalna dabasgāzes krātuves režīms ir operatīvs – ikdienā pārslēdzot iesūknēšanu un izsūknēšanu, tiek balansētas visas Baltijas plūsmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!