'Enefit' vadītājs Krists Mertens
Foto: DELFI
Diskusijā par visai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem kritiski svarīgo "Sadales tīkla" tarifu projektu nav vietas brīvām faktu interpretācijām. Šie ir jautājumi, kas jārisina strukturēti, konkrēti un caurspīdīgi – visiem galalietotājiem saprotamā veidā. Principi, kas ir šo tarifu noteikšanas un elektroenerģijas tirgus darbības pamatā, jau tā ir pietiekami sarežģīti, lai tajos spētu orientēties visas iesaistītās puses. Šobrīd redzamās darbības par to neliecina, radot pamatu bažām par to, cik pienācīgi tiek virzīts tarifu izmaksu samazināšanas jautājums.

Vairākkārtīgu cenu kāpumu jaunajā tarifu projektā galvenokārt nosaka iecere iespaidīgu, tīkla vajadzībām nepieciešamo, elektroenerģijas apjomu, iegādāties "pēc fakta" jeb par konkrētā brīža biržas cenām. Tā vietā, lai šīs izmaksas vismaz daļēji fiksētu ilgtermiņā. Drosmīga pieeja, ņemot vērā, ka jau vairāk nekā gadu biržas cenas līdzinās īstam kazino – no brīžiem, kad elektrība pieejama par brīvu, līdz tam, ka cenas sasniedz tūkstošiem eiro par megavatstundu. Rezultātā var nākties meklēt veidus, kā tarifos ietvertās elektrības iegādes izmaksas kompensēt no valsts līdzekļiem.

Līdzšinējā enerģijas iegādes prakse publiski tiek pamatota ar apgalvojumiem, ka līdz šim visi fiksētās cenas piedāvājumi ir bijuši izteikti dārgāki un tieši tādēļ tīkla operators palicis pie elektrības iepirkumiem par biržas cenām. Turklāt tiek pat apgalvots, ka elektroenerģijas cena Nord Pool biržā šobrīd ir trīs reizes zemāka nekā decembrī operatoram izteiktajā "Enefit" piedāvājumā elektroenerģijas iegādei par fiksētu cenu. Šāda informācija ir nekorekta. Jau pērnā gada izskaņā izteiktajā "Enefit" cenu piedāvājumā elektroenerģija bija uz pusi lētāka nekā sākotnējā tarifu projektā ietvertie teju 270 eiro par megavatstundu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!