2022. gads ieies vēsturē ar rekordaugsto inflācijas līmeni, kas pārspēj pat 2008. gada straujo cenu kāpumu. Nepārprotami sadārdzinājumu izjūt ikviens no mums, tomēr neapskaužamā situācijā ir nokļuvuši būvuzņēmumi, kam izejvielu izmaksas pēdējā gada laikā ir vairākkārtīgi pieaugušas un noslēgtajos būvprojektu līgumos par šādām summām vairs nav iespējams iekļauties.
Šobrīd Ekonomikas ministrija jau ir ieviesusi obligātu būvniecības līgumu indeksāciju, tomēr lielai daļai šobrīd aktīvo būvprojektu šāda indeksācijas atruna līgumā nav iekļauta.
Paredzot būvmateriālu cenu nestabilitāti, kopš šā gada janvāra Ekonomikas ministrija ir noteikusi, ka turpmāk būvniecības līgumos kā obligāta prasība jāiekļauj indeksācijas atruna, kas paredz, ka, pieaugot būvniecības izmaksām, var tikt mainīta būvprojekta cena. Tā kā līdz šim indeksācija nav bijusi obligāta prasība, bet gan vien rekomendējama, vairumam būvprojektu līgumu tā nav atrunāta, kas arī ir daudzu šā brīža projektu galvenā problēma.
Šobrīd būvniecībā ir pieejami trīs apdrošināšanas veidi. Pirmkārt, tā ir būvniecības risku apdrošināšana, otrkārt obligāta civiltiesiskā apdrošināšana gan būvniekam, gan būvspeciālistam, un visbeidzot tās ir arī finanšu garantijas, kas paredz, ka darbi tiks izpildīti laikā un iepriekš atrunātā apjomā. Mēdz izšķirt četru veidu finanšu garantijas – konkursa garantiju, darbu izpildes garantiju, avansa garantiju un garantijas laika garantiju. Lielākās problēmas cenu inflācijas un piegāžu traucējumu dēļ rodas tieši darbu izpildes un avansa garantijās, jo nepietiek līdzekļu projekta pabeigšanai vai arī darbi aizkavējas, jo materiālu un iekārtu piegādes kavējas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
