Valts Nerets, Sabīne Stirniņa: Latvijas un ES valstu ieguldījumi Baltkrievijā būtiski apdraudēti  (2)

Jauns likums ļaus Baltkrievijas Ministru padomei pieņemt lēmumus par īpašuma, kas pieder "nedraudzīgajām" valstīm un to valstspiederīgajiem (fiziskām un juridiskām personām), konfiscēšanu. Konfiskāciju varēs piemērot jebkura veida mantai Baltkrievijas teritorijā, t.sk. kustamai mantai, nekustamajam īpašumam, naudai un vērtspapīriem.

Konfiskāciju varēs piemērot kā atbildes līdzekļus "nedraudzīgo" valstu "nedraudzīgai" rīcībai, un to konstatēšana būs vienīgi tiesas ziņā. Tāpat tiesa varēs arī noteikt, vai par konfiskāciju ir izmaksājama samaksa. Tas nozīmē, ka konfiskācija ir iespējama bez atlīdzības jebkurā brīdī kā atbilde uz jebkādu rīcību, ko Baltkrievijas tiesa atzīst par "nedraudzīgu".

Baltkrievijas komercsabiedrību, kas pieder personām no ārvalstīm (ne tikai no "nedraudzīgajām" valstīm), pārvaldību varēs nodot Baltkrievijas apgabalu izpildkomiteju izraudzītam ārējam vadītājam, kas pildīs izpilddirektora funkcijas. Tā kā likumā nav noteikts īpašuma tiesību procentuālais daudzums, var uzskatīt, ka nosacījuma izpildei pietiek kaut vai ar 1%.

Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams, piemēram, konstatēt, ka uzņēmuma valde ir pārtraukusi vadīt uzņēmumu vai ir veikusi ekonomiski nepamatotas darbības, kas var novest pie uzņēmuma darbības izbeigšanas, likvidācijas vai maksātnespējas, nodarot kaitējumu sabiedrībai. Likuma nekonkrētais formulējums paver durvis jebkāda ārvalsts personai piederoša uzņēmuma nodošanai Baltkrievijas režīma kontrolētās rokās.

Likums ļaus izmantot intelektuālo īpašumu bez "nedraudzīgo" valstu autortiesību īpašnieku piekrišanas. Regulējums attiecas uz uzņēmumiem, kas nodrošina datorprogrammatūras, filmas vietējiem kinoteātriem, kā arī vietējā TV satura nodrošinātājiem. Tomēr nav skaidrs, kā likums praktiski darbosies attiecībā uz lietotņu veikaliem un straumēšanas platformām, kas ierobežo piekļuvi ārvalstu programmatūrai no noteiktām valstīm.

Lietotājiem Baltkrievijā būs jāmaksā par "nedraudzīgo" valstu intelektuālā īpašuma izmantošanu. Atlīdzība tiks ieskaitīta Baltkrievijas patentu iestādes kontā un glabāta tur trīs gadus līdz tiesību subjekts to pieprasīs. Ja līdzekļi netiks pieprasīti, tos novirzīs valsts budžetā.

Situācija atgādina pērnā gada notikumus Krievijā, kad, sākoties karam Ukrainā, Rietumvalstu uzņēmumi apturēja darbību un pameta Krievijas tirgu. Baltkrievijas valdībai apzinoties potenciālo risku, ka Rietumvalstu uzņēmumi varētu pamest tirgu, likums valdībai ļaus turpināt izmantot ārvalstu uzņēmumu intelektuālo īpašumu.

Latvijas 2022.gadā denonsētais starpvalstu ieguldījumu aizsardzības līgums formāli nodrošina līdz šim brīdim izdarīto ieguldījumu aizsardzību Baltkrievijā līdz 2023.gada 18.oktobrim. Taču jaunpieņemtie likumi jau šobrīd Latvijas un citu "nedraudzīgo" valstu ieguldījumus Baltkrievijā padara būtībā neiespējamus, jo konfiskācijas un jebkuru strīdu gadījumā nāktos paļauties vien uz Baltkrievijas tiesu sistēmas tiesiskumu. Tāpēc Latvijas un citu valstu ieguldītājiem ir nopietni jāpārdomā nepieciešamība ieguldīt Baltkrievijā, kā arī jāapsver aiziet no Baltkrievijas tirgus.