Miks Gabdulļins: Utopiska ilūzija vai skarba realitāte – ko varam sagaidīt enerģētikas sektorā šogad?

2022. gads enerģētikā bija izaicinājumu pilns. Gads sākās ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kas pēc būtības nozīmēja, ka tik ļoti svarīgais dabasgāzes resurss Eiropai kļuva apdraudēts. Gada vidū dabasgāzes piegādes no Krievijas uz Vāciju tika apturētas − rezultātā dabasgāzes indeksu cenas katru dienu turpināja kāpt. Par spīti tirgus situācijai un pateicoties cilvēku veiktajiem energotaupības un energoefektivitātes pasākumiem, ļoti veiksmīgi pildījās dabasgāzes krātuves Eiropā. Nozīmīga ietekme dabasgāzes tirgos bija arī COVID-19 nulles politikai Ķīnā, kas nozīmēja zemāku dabasgāzes patēriņu un mazāku konkurenci par LNG (sašķidrinātā dabasgāze). Kā arī nenoliedzami − šoziem īpašu lomu spēlē labvēlīgie un siltie laikapstākļi, kas palīdz Eiropai to veiksmīgi pārziemot.

Lai arī pagaidām ir radusies utopiska ilūzija par enerģētikas krīzes stabilizēšanos Eiropā, tomēr, ņemot vērā nerimstošās ģeopolitiskās un ekonomiskās problēmas, enerģētikas sektors joprojām ir ārkārtīgi neaizsargāts.

Krīze ir tikai atgādinājums par pašreizējās globālās enerģētikas sistēmas trauslumu. Vēl joprojām pastāv būtiski riski sektorā, kā, piemēram, atkārtots gāzes cenu pieaugums vai piegādes traucējumi, kā arī Eiropas ierobežotā uzglabāšanas jauda. Tas nozīmē, ka arī nākamās ziemas enerģijas cenas būs pakļautas ievērojamiem ar laikapstākļiem saistītiem riskiem.

2023. gads patērētājiem ir iesācies patīkami − netipiski siltie laikapstākļi Eiropā nesuši zemāku dabasgāzes patēriņu nekā ierasts. Beidzoties "ziemai", varēsim sagaidīt arī lielākus dabasgāzes krātuves atlikumus. Pastāv iespēja, ka nenotiks tik straujš energoresursu kāpums plašākā reģionā. Skatoties tālākā nākotnē, ir grūti aplēst situāciju vasarā, jo tā negaidīti var mainīties. Ja sagaidīsim karstu vasaru − cenas pieaugs, kamēr mēreni silta vasara nodrošinās zemākas elektroenerģijas cenas.

Skatoties lokālos faktorus: silts laiks realizējas lielākā HES (hidroelektrostacijas) izstrādē, kas atspoguļojas zemākās elektroenerģijas cenās. Vēsturiski aprīlis ir palu mēnesis, kas ir arī zemāko cenu periods gadā. Šogad tas tā varētu arī nebūt, bet viss būs atkarīgs no ūdens pieteces Daugavā, kā rezultātā var rasties nepieciešamība darbināt dārgākus ģenerācijas avotus. Stabilizējoties LNG patēriņam Ķīnā, iespējams, novērosim arī energoresursu cenu kāpumu. Ņemot vērā pagājušā gada tendenci, šogad strauji pieaugs arī uzstādīto saules paneļu elektrostaciju apjoms. Faktoru kopums, kas ietekmēs energoresursu cenas nākotnē, ir ļoti svārstīgs tāpēc arī grūti paredzams un izprotams.

Kā izvēlēties pareizo stratēģiju, lai 2023. gads nebūtu pārsteigumu pilns? Tirgus būtiski nav mainījies − elektroenerģijas cenas turpina diktēt energoresursu pieejamība. Uzstādītās jaunās AER (atjaunīgie energoresursi) jaudas nav paredzamas, jo šobrīd nav skaidrs, cik saules un vēja enerģijas parki tiks realizēti un cik paliks būvniecības stadijā vai tiks atteikti pirms nodrošinājuma iesniegšanas.

Strauji mainīgajos apstākļos globālo situāciju nav iespējams paredzēt. Par spīti šī brīža biržas cenām, ieteikums neelastīgiem patērētājiem būtu fiksēt savas energoresursu izmaksas, kaut daļu, lai nenonāktu situācijā, kurā glābiņš jāmeklē atbalsta formā vai tirgus cerībās.

Šobrīd nav iespējams paredzēt energoresursu tirgus turpmāku attīstību, kas ļautu fiksēt energoresursu cenas viszemākajā brīdī. Tieši tāpēc ir jābūt piesardzīgiem. Svarīgi atrast risinājumu, kas būtu ilgtspējīgs. Uzņēmumiem ar neelastīgu energoresursu patēriņu un kam energoresursu izmaksas veido ievērojamu daļu, cenas būtu jāfiksē − slikta riska pārvaldības metode ir to nedarīt.