Raitis Logins: Absurdi prasīt ārvalstu investoriem pēc uzņēmumu elektroniskās adreses lidot uz Latviju

Jau no šī gada janvāra visām Latvijā Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām par obligātu prasību noteikta oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar valsts iestādēm. Diemžēl šī likuma izstrādātāji nebija ņēmuši vērā, ka daļai uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu starp to amatpersonām nav Latvijas iedzīvotāju, savukārt kārtība tika izveidota ērta tikai un vienīgi Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstniekiem, kas uzturas Latvijā. Pārējām ārvalstīs dzīvojošajām amatpersonām pēc juridiskās e-adreses ir jāierodas Latvijā, jo to praktiski nav iespējams veikt attālināti.

Absurdi. Šādas prasības nav ne dibinot uzņēmumus, ne sniedzot ikmēneša nodokļa atskaites. Tādas nav arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tāpēc aicinām rast regulējumu, kas ļautu ērti reģistrēties oficiālajai elektroniskajai adresei ārvalstīs dzīvojošajām amatpersonām, nelidojot speciāli uz Latviju.

Nesamērīga prasība mazina konkurētspēju Baltijā

Šobrīd noteiktā kārtība paredz, ka oficiālo elektronisko adresi var izveidot, izmantojot oficiālo valsts portālu "Latvija.gov.lv", kurā autentifikācija iespējama ar eID karti vai e-parakstu, ko Latvijas nerezidents var iegūt, ierodoties Latvijā. Protams, atbildīgajām iestādēm ir arguments, ka Eiropas Savienībā vai arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs dzīvojošie var izmantot eIDAS vai ārzemnieka eID. Speciāls ārvalstu pieslēguma veids eIDAS pagaidām ir pieejams tikai personām no 12 valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Beļģijas, Portugāles, Itālijas, Spānijas, Čehijas, Luksemburgas, Slovākijas, Horvātijas, Nīderlandes un Maltas.

Savukārt ārvalstnieka eID kartes izveidei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jānodod biometriskie dati un tad tiek izveidots personas kods un fiziski arī pati karte. Pirmkārt, tas šobrīd nav iespējams garo rindu dēļ un, otrkārt, tik un tā nozīmē klātienes ierašanos. Ārpus Latvijas ārzemnieka eID kartes izsniedz Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās noteiktās valstīs – AAE, ASV, Austrālijā, Gruzijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Krievijā, Moldovā, Norvēģijā, Spānijā un Zviedrijā. Atkal – ne visās valstīs.

Mūsuprāt, Latvijai ir jāiet līdzi laikmetam un pie mūsdienu tehnoloģiju un attālinātās saziņas iespējām valstij nav pamata uzturēt šādu prasību. "Grant Thornton Baltic" ietilpst vienā no lielākajiem pasaules finanšu konsultāciju kompāniju tīkliem, kas Latvijā ikdienā strādā ar 500 uzņēmumiem, no kuriem nozīmīga daļa ir ar ārvalstu kapitālu no dažādām pasaules valstīm. Latvija ārvalstu uzņēmumu un investoru piesaistē konkurē ar Igauniju un Lietuvu, un jebkuri apgrūtinājumi vai neloģiski birokrātiskie šķēršļi var radīt riskus, ka tiek izvēlēta cita valsts uzņēmumu darbības nodrošināšanai.

Likuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā Latvijas uzņēmumu amatpersonu specifiku

Jāņem vērā ļoti būtiska ārvalstu investoru specifika – daudzās korporācijas vai uzņēmumu grupās to korporatīvā politika paredz jauno uzņēmumu valdēs iecelt tikai vadošās viņu amatpersonas, kas visbiežāk ir ārvalstnieki.

Šāda starptautisku uzņēmumu politika netraucē Latvijā reģistrēt uzņēmumus un veikt izmaiņas, uzturēt grāmatvedību un citādi darboties atbilstoši Latvijas prasībām, tāpēc prasība par obligāto oficiālo elektronisko adresi būtu jāsalāgo ar jau līdzšinējām citu jomu praksēm un jāatbrīvo no nevajadzīgiem apgrūtinājumiem.

Atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija publiski ir norādījusi, ka neviens netiks sodīts vai ierobežots sarakstē ar publiskās pārvaldes iestādēm, ja nebūs šīs oficiālās juridiskā elektroniskās adreses. Tomēr tas nerada drošības sajūtu uzņēmēju vidē. Mēs kā konsultanti un ārvalstu uzņēmumu sadarbības partneri, nevaram dot garantijas ārvalstu investoriem, ka šis likumā pieņemtais instruments dzīvē nedarbojas – likums ir likums, un tā prasības ir saistošas. Publiski līdzīgas bažas par investoru piesaisti Latvijā ir paudušas arī vairākas ar investoriem un uzņēmējdarbību saistītas iestādes.

Risinājumi nav tālu jāmeklē – piemērs EDS

Tāpēc ir jāmeklē risinājumi autentifikācijas veikšanai, kas nav nekas sarežģīts, ņemot vērā EDS sistēmu. Kā saka, ritenis nav jāizgudro no jauna. Valsts ieņēmuma dienests (VID) paredz, ka uzņēmuma amatpersonas var pieslēgt EDS sistēmai ar notariāli apstiprinātu pilnvaru, ko var izveidot savā mītnes vietā un nosūtīt VID. Ja šāda pieeja der ar uzņēmumu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, tad kāpēc jāsarežģī situācija šajā jautājumā! Risinājums varētu būt arī jau esošais uzņēmuma EDS konts, atļaujot to izmantot, lai iesniegtu iesniegumu, uz kura pamata piešķir arī šo uzņēmuma elektronisko adresi.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem Latvijā reģistrēti ir vairāk nekā 170 tūkstoši ekonomiski aktīvu uzņēmumu, uz kuriem visiem attiecas jaunais likums. Pēc "Lursoft" datiem 2021. gadā katram desmitajam uzņēmumam bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls. E-adrese ir saziņas pakalpojums – digitālā pastkastīte portālā "Latvija.lv". Izmantojot e-adresi persona var sūtīt iesniegumus, pieprasījumus un saņemt iestāžu pakalpojumus, kā arī saņemt no iestādēm adresētus ziņojumus. Ņemot vērā, ka Latvijā pietiekami lielai daļai uzņēmumu īpašnieki, valdes locekļi vai juridiskie pārstāvji ir ārvalstu pilsoņi, kas neuzturas pastāvīgi Latvijā, jaunā prasība par oficiālo elektronisko adresi rada daudziem apgrūtinājumus.