Agija Vērdiņa: Cik vidēji maksā jaunbūves un vecās ēkas iedzīvotājs par komunālajiem izdevumiem?

Pēdējā gadā jauno dzīvokļu cenas ir pieaugušas par 30%, savukārt otrreizējā tirgū cenas pat ir sākušas mazināties. Šobrīd, vēl enerģētiskās krīzes apstākļos, otrreizējā tirgus dzīvokļu likviditāte un cenas lielā mērā ir atkarīgas no kopējām šādu dzīvokļu uzturēšanas izmaksām.

Tirgū novērotās apsaimniekošanas maksas ir diezgan līdzīgas visiem dzīvokļu veidiem, bet acīmredzami atšķiras ēkās, kurās ir mazāk dzīvokļu. Tas nozīmē, ka kopumā vidējā novērotā apsaimniekošanas maksa tirgū ir 0,58 EUR/m2 (bez PVN). Ēkās, kurās ir mazāk nekā 40 dzīvokļu, maksa ir ap 0,70 EUR/m2 (bez PVN).

Taču atšķirību rada tas, cik daudz ir jāuzkrāj nākamajiem ēkas rekonstrukcijas darbiem. Vecākām ēkām tiek ietaupīti aptuveni 0,25 EUR/m2, savukārt jaunbūvēm un renovētām ēkām divreiz mazāk ‒ ap 0,13 EUR/m2. Vecāko ēku īpašnieki, kuri tuvākajos gados plāno veikt rekonstrukcijas darbus, mēdz ietaupīt vēl vairāk ‒ ap 0,50 EUR/m2.

Vēl viena būtiska atšķirība kopējās izmaksās ir energoefektivitāte un līdz ar to arī tas, cik daudz ir jātērē par apkuri. Lielākajai daļai dzīvokļu jaunajos un renovētajos projektos ir uzstādīti siltuma skaitītāji, kas papildus ļauj kontrolēt izmaksas. 2022. gada decembra dati liecina, ka jaunajos projektos vidējās dzīvokļu apkures izmaksas bija gandrīz trīsreiz zemākas nekā padomju laika ēkās. Vidējam 50 m2 dzīvoklim apkures izmaksu starpība būtu bijusi ap 90 eiro, un tajā jau ir iekļauts valsts atbalsts.

Cilvēki, kuri dzīvo jaunajos un renovētajos projektos, biežāk maksā par papildpakalpojumiem, piemēram, videonovērošanu, dārzkopību u. c., tāpēc kopējās dzīvokļu uzturēšanas izmaksu atšķirības nav tik lielas kā apkures izmaksu atšķirības. Jaunbūvēs un renovētajās ēkās dzīvokļa uzturēšana gadā vidēji maksā ap 2,95 EUR/m2, savukārt vecākās ēkās ‒ ap 4,25 EUR/m2. Tas nozīmē, ka kopējie komunālie maksājumi par 50 kvadrātmetru dzīvokļiem jaunajā projektā būtu ap 1770 eiro gadā, savukārt vecākā ēkā ‒ ap 2550 eiro gadā.

Dati skaidri liecina, ka energoefektivitāte un individuālie skaitītāji ļauj būtiski ietaupīt kopējās izmaksas, tas vēlāk ļauj vēl vairāk uzlabot dzīves apstākļus, jo var atļauties papildpakalpojumus.