Juris Grišins: Kā ieguldīt īstermiņā un ar zemu risku? Alternatīvas 'skopajiem' depozītiem

Krājobligācijas ir vienkāršs veids, kā aizdot naudu Latvijas valstij un gūt no tā arī privātu labumu. Mājaslapā krajobligacijas.lv var pieteikties un vienkārši noformēt ieguldījumu, sākot no 50 eiro, un nopirkt krājobligācijas uz 12 mēnešu, 5 gadu vai 10 gadu termiņu. 2023. gada 14. februārī gada aizdevuma likme bija 3,4% - jūtami augstāka nekā komercbanku piedāvātajiem depozītiem. Papildus ieguvums, izvēloties šādu ieguldījumu - par procentu ienākumu nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis, iegāde ir bez komisijām, kā arī nav nepieciešams pat vērtspapīru konts. Turklāt ir iespēja izņemt naudu no krājobligācijām arī ātrāk, taču tad tiek zaudēti visi par tām aprēķinātie procenti.

Alternatīva krājobligācijām ir nopirkt valstu izlaistās obligācijas. Piemēram, Vācijas viena gada obligācijas, kas varētu būt visdrošākais ieguldījums eiro valūtā, šobrīd atnes 2,6% atdevi, taču nopirkt tās nav tik viegli. Vienkāršotāks iegādes process Swedbank internetbankā ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas izlaistajām obligācijām, taču termiņam zem viena gada piedāvātā atdeve ir 1,5-2% robežās (ietverot bankas komisijas). Turklāt jārēķinās, ka minimālais iegādes apmērs ir 1000 eiro. Nav tik labi kā krājobligācijas, bet labāk nekā šī brīža depozīts vairumā banku.

Obligācijas izdevīgi var iegādāties arī caur NASDAQ Baltic fondu biržu, bet tad papildus ir jāierēķina arī brokeru komisijas, kas atmaksātos tikai pie lielāka ieguldījuma apmēra. Diemžēl Baltijas valstu obligācijām ir zema likviditāte - tām ir maz regulāru pircēju un pārdevēju, kā rezultātā tirdzniecība ar tām ir neparedzama.

Pievilcīgākas ir Vācijas valsts izlaistās obligācijas, jo to likviditāte biržā ir daudz augstāka. Attiecīgi tas nozīmē, ka tās var gan vieglāk nopirkt, gan arī pārdot. Vācijas īstermiņa obligāciju ienesīgums ir 2,5-2,8% procentu robežās, no kā jāatņem brokera izmaksas par darījumu (aptuveni 0,3% no iegādes summas). Pirkt šādas obligācijas Baltijas valstu bankās var būt salīdzinoši sarežģīts process, kas ietver zvanīšanu brokeriem. Tāpēc pieļauju, ka, jo personīgāks ir bankas serviss, jo vieglāk ir šādu darījumu noformēt. Taču tiem, kas ir pazīstami ar Interactive Brokers platformu, ir iespēja iegādāties Vācijas valsts obligācijas internetā.

Pērkot valstu obligācijas, ir labi jāorietnējas atdeves (yield) aprēķinos, un kopumā šāds vingrojums būtu paredzēts tikai pieredzējušam investoram. Obligācijas var arī jebkurā laikā pārdot, ja naudu vajadzēs ātrāk, bet, ja tirgus procentu likmes būs mainījušās vai tirgū nebūs daudz citu pircēju (ir zema vērtspapīru likviditāte), var sanākt arī nelieli zaudējumi. Obligāciju iegādes gadījumā ir vajadzīgs vērtsppaīru konts un jārēķinas arī ar papildus konta apkalpošanas izdevumiem (piemēram, vērtspapīru turēšanas maksām).

Līdzīgi kā ir ieteicams pirkt nevis individuālas akcijas, bet akciju indeksu fondus (ETF), tā arī ir ar obligācijām. Obligāciju indeksu fonds nodrošina diversifikāciju, kā arī ļoti labu likviditāti - savu ieguldījumu var pārdot jebkurā darba dienas laikā. Piemēram, fonds "iShares € Floating Rate Bond" iegulda zema riska īstermiņa eiro denominētās obligācijās un to vidējā atdeve ir ap 3% gadā. Fonds tirgojas gan Londonas (EFRN.L), gan Bernes (EFRN.BN) fondu biržas. Alternatīvs fonds ir "iShares Ultrashort Bond" (IS3M.DE vai ERNE.AS), kas arī iegādājas īsa termiņa Eiropas uzņēmumu obligācijas vai "iShares Government Germany 0-1yr" (EXVM), kas iegādājas Vācijas valsts īstermiņa parādzīmes.

Jārēķinās, ka šo fondu atdeve nav fiksēta un var mainīties, atbilstoši tirgus situācijai. Iegādei ir nepieciešams vērtspapīru konts un to var veikt gan ar Latvijas brokeru ("Swedbank", "SEB", "Citadele" u.c.), gan starptautisku brokeru palīdzību ("Interactive Brokers", "Saxo Bank" u.c.). Par fonda iegādi, pārdošanu un turēšanu ir jāsamaksā brokeru komisijas, saskaņā ar to cenrādi. ETF fondu iegāde gan būs nozīmīgi lētāka nekā, piemēram, valstu obligāciju iegāde.

Ja esošā banka piedāvā zemu depozīta likmi, ir vērts paskatīties, kāda tā ir citās bankās gan Latvijā, gan citviet Eiropā. Visās Eiropas Savienības valstīs depozīta garantijas attiecas uz ieguldījumiem līdz 100 000 eiro katrā no bankām, kurā jums būs konts. Attiecīgi, ja banka nevarēs atmaksāt depozītu, to izdarīs valsts. Depozīta likmes var nozīmīgi atšķirties starp bankām, bet dēļ valsts garantijas - visu depozītu risks ir būtībā līdzvērtīgs. Piemēram, 12 mēnešu termiņnoguldīju "Bigbank" piedāvā ar 2,5% atdevi, savukārt "Swedbank" – 1,5%. Ārpus Latvijas var atrast arī bankas, kas piedāvā vēl labākus nosacījumus. Piemēram, Lietuvas "PayRay" banka tagad piedāvā gada depozīta likmi 3,05% apmērā. Daļu no Latvijas banku piedājumiem apkopo portāls Gudriem.lv, savukārt Eiropā populāra ir depozītu platforma Raisin. Jāņem gan vērā, ka mūsdienās atvērt kontu citā bankā nav vienkāršs pasākums, un tas var neatmaksāties salīdzinoši neliela ieguldījuma apjoma gadījumā.

Ir dažas bankas, maksājumu iestādes un brokeri, kas maksā par naudas atlikumu kontā. Šī maksa parasti nav augsta, bet tomēr patīkamāk nekā nekas. Piemēram, Igauņu uzņēmēju radītā, bet tagad Beļģijā un Anglijā bāzētā maksājuma iestāde "Wise" par naudas atlikumu eiro valūtā patreiz piedāvā 0,69% (pēc ienākumu nodokļa ieturēšanas). Šajā gadījumā nav nekas jādara, nav jāmaksā komisijas vai kas cits - procenti katru mēnesi ieskaitīsies tavā kontā. Pie tam nauda būs tūlītēji pieejama, kad vien tev būs nepieciešamība. Arī Swedbank saviem klientiem nesen sāka piedāvāt 0,3% par naudas glabāšanu krājkontā, kas neparedz nekādas darbības vai komisijas maksas. Taču 0 risks nozīmē arī ļoti zemu ienesīgumu. Ja, piemēram, ieguldot 1000 eiro krājobligācijās ar gada likmi 3,4% nopelnītu 34 eiro, tad pie 0,3% gada laikā nopelnīsiet vien 3 eiro. Ir starpība, īpaši ņemot vērā šī brīža inflāciju.

Kopumā ir skaidrs, ka alternatīvas drošiem īstermiņa ieguldījumiem ir un tās vajag izmantot, lai nauda kontā negarantē tikai lielāku peļņu komercbankām, bet nes vērtību arī pašiem naudas īpašniekiem. Svarīgākais ir atrast sev piemērotāko un saprotamāko ieguldījumu veidu un sākt to lietot.

*Augstāk paustais ir mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms par rekomendācijām veikt vai neveikt konkrētus ieguldījumus.