Pēteris Strautiņs ekonomists
Foto: LETA
Aizvadītajā gadā divi svarīgākie darba tirgus rādītāji mainījās uz labo pusi – nodarbinātība auga, turklāt strauji, bet bezdarbs samazinājās. Tiem, kas uzņēmumos atbild par darbinieku piesaisti un noturēšanu, dzīve kļūst sarežģītāka, taču tā nav slikta zīme, jo nepieciešamība taupīt arvien dārgāko cilvēku laiku ir galvenā ekonomiskā progresa veicinātāja. Tā mudina ieguldīt efektivitātē, kā arī liek izšķirties, ko ir un ko nav vērts darīt, tātad domāt stratēģiski.

Šogad izmaiņas darba tirgus galvenajos rādītājos būs ļoti mērenas. Ekonomikas izaugsme būs vāja vai varbūt nekāda. Nozares, kas var ciest no šī gada globālajām ekonomiskajām nedienām, ir ļoti ģeogrāfiski koncentrētas Latvijas reģionos, kur iespējas darba tirgū ir salīdzinoši pieticīgas. Tāpēc šogad darba tirgū var būt neveselīgi kontrasti – pārkarstošs darba tirgus galvaspilsētā un tā apkārtnē, bezdarba uzplaiksnījumi apvidos tālu no lielajām pilsētām. Šogad bezdarbs varētu nedaudz pieaugt, taču vismaz sāksies algu pirktspējas atjaunošanās tiem, kam darba netrūks.

To, ka ekonomika kopumā mainās algotā darba veicējiem par labu, varētu liecināt ekonomiski neaktīvo cilvēku īpatsvara samazināšanās, kam viens no izskaidrojumiem varētu būt atgriešanās aktīvajā dzīvē pēc tam, kad cerības atrast darbu bija zaudētas. Taču ticams ir arī cits skaidrojums – cilvēki atsāka strādāt tāpēc, ka vajadzēja maksāt augstās enerģijas un pārtikas cenas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!