Krista Kalnbērziņa: Latvija vairs nevar atļauties dzīvot bez dzimumu līdztiesības  (24)

Viena no iespējām veiksmīgai attīstībai ir investīcijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijā. Tomēr priekšnosacījums to ieviešanai ir cilvēkresursi un šī resursa kompetence. Būtisks izaugsmes potenciāls slēpjas valsts spējā attīstīt un izmantot visu tās iedzīvotāju potenciālu, taču viens faktors to pašlaik kavē – netiek pilnvērtīgi attīstīts, novērtēts un atbalstīts lielas daļas sabiedrības – sieviešu – profesionālās attīstības potenciāls. Latvijā 54% no iedzīvotājiem ir sievietes. 2021. gadā 64% no augstskolu absolventiem bija sievietes, nodarbinātas ir 72% sieviešu[2], bet tikai 19% sieviešu ir lielo uzņēmumu padomēs un 30% likumdevēju vidū.

Sieviešu līdztiesības ietekme uz ekonomisko izaugsmi ir plaši aplūkota pētnieciskajā literatūrā. Sākotnēji pētījumi galvenokārt koncentrējās uz sieviešu līdzdalības darba tirgū un izglītības līmeņa pozitīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi (piemēram, "Duflo" (2012)[3], "Cuberes" un "Teignier" (2014)[4] un citi). Tomēr, aizvien pieaugot sieviešu līdzdalībai darba tirgū un pārstāvniecībai dažādos varas līmeņos, ir iespēja novērtēt sieviešu pienesumu gan uzņēmumu vadībā, gan arī valsts pārvaldē, uzlabojot pieņemto lēmumu kvalitāti, kā arī veicinot straujāku attīstību kopumā.

"McKinsey" institūts (2020)[5] analizēja 1000 lielus uzņēmumus no 15 valstīm, secinot, ka sieviešu pārstāvniecība vadības līmenī būtiski uzlabo uzņēmumu pelnītspēju, turklāt pēdējo gadu laikā korelācija starp sieviešu līdzdalību vadības pozīcijās un labāku pelnītspēju ir pastiprinājusies.

"Dahlum et al" (2022)[6] analizē, kā sieviešu iesaiste varas pozīcijās ietekmē tehnoloģiju attīstību un izaugsmes iespējas ekonomikai kopumā, izmantojot datus par 182 valstīm. Secināts, ka sieviešu piedalīšanās lēmumu pieņemšanā būtiski uzlabo ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Sākotnēji jau profesionāli aktīvas sievietes būtiski paplašina darba tirgum un arī politikai pieejamo talantu daudzumu. Sabiedrībā aktīvas sievietes paaugstina arī dažādu attīstības ideju, zināšanu, pieredzes un politikas prioritāšu pārstāvniecību. Tas savukārt uzlabo politikas diskusiju daudzveidību un kvalitāti, kā arī ļauj nonākt līdz produktivitāti veicinošiem un lielākai sabiedrības daļai labvēlīgiem politiskiem un vadības lēmumiem.

Pētnieciskajā literatūrā arvien vairāk augsts dzimumu līdztiesības līmenis tiek sasaistīts ar augstākiem dzimstības rādītājiem valstīs ar lielāku ienākumu līmeni. Piemēram, "Doepke et al" (2022)[7] secina, ka, lai uzlabotu dzimstības rādītājus valstīs ar augstiem ienākumiem, ir būtiski uzlabot dzimumu līdztiesību, tajā skaitā sieviešu nodarbinātību un vīriešu iesaisti rūpēs par ģimeni. Iepriekš, 1980. gados novērotā saikne starp augstāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un zemākiem dzimstības rādītājiem augstāku ienākumu valstīs vairs nav spēkā. Patlaban valstīs, kurās ir izteiktāka dzimumu līdztiesība, vairāk sieviešu jūtas ekonomiski neatkarīgas un drošākas par lēmumu veidot ģimeni.

Sieviešu ekonomisko neatkarību veido ne vien spēja atrast darbu un nopelnīt iztiku, bet arī darba apstākļi, finanšu pratība, finansiāls nodrošinājums, profesionālās kompetences un iespēja attīstīt savu potenciālu.

Nodarbinātības jomā Latvijā atšķirības vīriešu un sieviešu vidū ir, taču tās ir salīdzinoši nelielas. Kopumā nodarbinātas ir 72% sieviešu, salīdzinot ar 76% vīriešu (18-64 gadu vecumā). Arī finanšu pratības līmenis sievietēm un vīriešiem kopumā ir līdzīgs (Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptaujas dati par 2022. gadu). Tomēr sieviešu iespējās sevi finansiāli nodrošināt, attīstīt darba prasmes un karjeru pastāv būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar vīriešiem.

Sievietes, kuras atrodas uz nabadzības riska sliekšņa, Latvijā ir ievērojami vairāk nekā vīriešu. Turklāt jau pieminētajā finanšu pratības aptaujā skaidri redzams, ka sievietes Latvijā ir vairāk nobažījušās par spēju sevi nodrošināt.

Lai arī sievietes darbam velta gandrīz tikpat daudz savas dzīves kā vīrieši, vidējie ienākumi par katru nostrādāto stundu ir būtiski zem tā ienākumu līmeņa, kāds ir vīriešiem. 2020. gadā Latvijā vidējā ienākumu atšķirība starp vīriešu un sieviešu stundas likmes atalgojumu bija visaugstākā ES. Kā tas ir iespējams valstī, kur likumā sievietēm un vīriešiem ir noteiktas vienlīdzīgas tiesības?

Viens no iemesliem krasām atšķirībām ienākumos – Latvijā darba tirgus ir sadalīts "vīriešu sektoros" un "sieviešu sektoros". Šis dalījums Latvijā ir visizteiktākais visā Eiropā.

Liels sieviešu īpatsvars strādā tirdzniecības un izglītības jomās, kurās vidējais atalgojuma līmenis ir salīdzinoši zems. Labāk apmaksātās darbavietās, piemēram, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā, izteikts vairākums nodarbināto ir vīrieši. Turklāt nozarēs, kurās ienākumi varētu būt augstāki un arī sieviešu īpatsvars ir salīdzinoši augsts, piemēram, veselības nozarē, ir būtiskas ienākumu atšķirības sieviešu un vīriešu vidū. Šīs atšķirības veido gan fakts, ka sievietēm ir sarežģītāk ieņemt augstākus amatus[8], gan arī tas, ka par vienu un to pašu darbu sievietes bieži vien saņem zemāku atalgojumu nekā vīrieši.

Visuzskatāmāk sieviešu-vīriešu vidējā atalgojuma atšķirības, nedalot pa atsevišķām amatu grupām, ir redzamas finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē - vīrieši saņem vidēji par 35% lielāku algu nekā sievietes. Arī veselības nozarē, kas ir salīdzinoši labi apmaksāta, sieviešu un vīriešu ienākumu starpība ir būtiska - 23%. Ja šajos sektoros salīdzina ienākumus pa amatu sadalījumiem (te gan dati pieejami par 2018. gadu[9]), vislielākā atšķirība starp vīriešu un sieviešu ienākumiem ir tieši augstāka līmeņa ekspertu un vadītāju amatos. Vadītāju ienākumu atšķirībām jāņem vērā arī tā dēvētais stikla griestu fenomens - sievietēm ir salīdzinoši viegli tikt līdz vidēja līmeņa vadītāju amatiem, tomēr augstākajos amatos, uzņēmumu padomēs un vadītāju amatos pārsvarā ir vīrieši.

Darbības virziena izvēles iespējas sievietēm dzīves laikā tiek būtiski sašaurinātas, un šis process sākas jau bērnībā. Nevienam nav noslēpums, ka skolas laikā meitenes, tāpat kā zēni, veiksmīgi apgūst matemātikas un dabaszinību jomas. PISA novērtējumā 2018. gadā zēni vidēji bija nedaudz labāki par meitenēm matemātikā. Dabaszinībās otrādi – meitenes uzrādīja nedaudz labākus rezultātus[10]. Kopumā skolas laikā nešķiet, ka dzimumiem būtu kādas speciālas spējas vai nespējas atkarībā no apgūstamā priekšmeta. Tomēr krasu atšķirību ieraugam brīdī, kad bērni nonāk līdz profesijas izvēlei. Augstskolā zinātnes vai matemātiku nepieciešamajos virzienus izvēlas tikai ļoti maza daļa meiteņu.

Kas notiek šajā dzīves posmā? Kāpēc pēkšņi šāds sadalījums? Manuprāt, galvenais iemesls – stereotipi. Bērnu audzināšanu ietekmē stereotipi par dzimumu lomām, kas ir iesakņojušies sabiedrībā. Pēc obligātās izglītības, kur programma zēniem un meitenēm neatšķiras, pienāk brīdis, kad bērnam ir jāpieņem lēmums par profesijas izvēli. Bieži vien šo izvēli ietekmē pieaugušie un viņu priekšstats par to, kas bērnam būtu vispiemērotākais, un tas var balstīties stereotipos par to, kas piemērots sievietēm un kas vīriešiem.

"Providus" 2020. gadā veikuši pētījumu[11] par sieviešu pārstāvniecību informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā. Secināts, ka sievietēm, kuras gribētu specializēties IKT jomā, ir jāpiedzīvo samērā liels sabiedrības pretspiediens. Zēnus specializācijai IKT jomā pilnībā atbalstītu 57% aptaujāto, bet meitenēm pārliecinošs atbalsts būtu no gandrīz divas reizes mazāk apkārtējo (26%). Turklāt meitenēm to noteikti neieteiktu 6% un drīzāk neieteiktu 22% no respondentiem salīdzinājumā ar attiecīgi 2,1% un 4,7% zēniem. Salīdzinājumam – izglītības sektorā, kur sabiedrība būtu ieguvēja[12] no lielākas dzimumu vienlīdzības skolotāju vidū, ar pretspiedienu ir jārēķinās jau zēniem, kuri gribētu strādāt šajā jomā.

Joprojām sabiedrībā (gan sieviešu, gan vīriešu vidū) valda plaši izplatīts uzskats, ka vīrieša pienākums ir pelnīt naudu un sievietes – rūpēties par bērniem[13]. Tas, ka realitātē sievietes jau sen ir pierādījušas tādas pašas spējas kā vīrieši iegūt profesiju un veidot karjeru, tādējādi arī nodrošinot iztiku, diemžēl nav iemesls, lai sabiedrībā valdošie stereotipi šai realitātei pielāgotos.

Tāpēc rezultāts ir tāds, ka sievietes izglītojas, kas norāda uz mērķi veidot karjeru, bet vēlāk, veidojot ģimeni, izkrīt no darba tirgus. Lielākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātību ir 25-44 gadu vecumā, tas ir vecums, kad daļa sieviešu iziet ārā no darba tirgus, lai uzņemtos rūpes par ģimeni. Sieviešu un vīriešu ar maziem bērniem nodarbinātības līmenī atšķirības ir vēl skaidrāk uzskatāmas: 2021. gadā sieviešu ar maziem bērniem nodarbinātības līmenis bija 75,3%, salīdzinot ar 93,4% rādītāju vīriešiem ar maziem bērniem. Lai arī Latvijā tiesības uz bērnu kopšanas atvaļinājumu ir abiem vecākiem, 2021. gadā to izmantoja tikai 17% tēvu[14].

Turklāt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā visizplatītākais ģimenes veids[15] bija viena vecāka ģimene ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem un visbiežāk šis vecāks ir māte. Latvijā šis rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā[16].

Šādā situācijā sievietei ne tikai ir sarežģīti pilnvērtīgi strādāt un vienlaikus aprūpēt bērnus, bet arī viņas bieži tiek pakļautas nabadzības riskam, jo otrs vecāks bieži nepiedalās bērna uzturēšanā arī finansiāli. Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu, kas izmaksā uzturlīdzekļus tiem, kas nevar tos piedzīt no otra vecāka, kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus eiro.

Lai arī, gadiem ejot, sievietes aizvien vairāk atgriežas darba tirgū un nodarbinātība 45-64 gadu vecumā būtiski neatšķiras no vīriešu rādītāja, atalgojuma līmeņu atšķirība un karjeras izaugsme vairs neatkopjas pat līdz pirms 25 gadu līmenim visas dzīves laikā. Tas arī veido šo būtiski zemāko sieviešu ekonomisko neatkarību visas dzīves garumā, un tas ietekmē tostarp pensijas līmeni, kas ir atkarīgs no dzīvē gūtajiem ienākumiem.

Vēl viens bieži piemirsts, bet būtisks faktors, kas kavē sieviešu izaugsmi, ir vardarbība. Katra trešā sieviete Latvijā ir pieredzējusi vardarbību no intīmā partnera puses[17]. Vardarbība būtiski samazina sieviešu spēju būt aktīvām darba tirgū un spēt sevi finansiāli nodrošināt, tādējādi veidojot ekonomisko neatkarību.

Pētnieciskajā literatūrā daudz analizēta vardarbības negatīvā ietekme uz sieviešu spēju strādāt, attīstīt karjeru un sevi finansiāli nodrošināt. "Bhuller et al" (2022)[18] novērtē mājās piedzīvotās vardarbības ietekmi uz cietušo mentālo veselību, kā arī kopējo labklājību un secina, ka papildus fiziskām un mentālām traumām cietušo finanšu situācija tiek būtiski pasliktināta ne tikai tāpēc, ka nepieciešams meklēt medicīniska rakstura atbalstu, bet arī pasliktinās spēja atrast, noturēt darbu un saņemt pietiekamu atalgojumu.

"Pillinger et al" (2019)[19] aptaujāja 6639 darbiniekus sešos lielos uzņēmumos saistībā ar vardarbības ietekmi uz darbiniekiem vai viņu kolēģiem. No tiem, kuri atbildēja, ka saskārušies ar vardarbību mājās (šajā izlasē tie bija 16%), 75% atbildēja, ka vardarbības ietekmē darba laikā ir grūti koncentrēties, 68% darbā cieš no pastiprināta noguruma, 68% ir veselības problēmas (depresija, trauksme vai citi), 19% cieš no fiziskām traumām.

Dzimumu līdztiesība ir Latvijas attīstības būtiska sastāvdaļa, par to jārūpējas ne tikai sievietēm, bet jebkuram Latvijas iedzīvotājam.

Pirmkārt, dzimumu līdztiesība ir jautājums par taisnīgumu. Lai arī jau sen dzīvojam laikā, kad katrs pats ir savas laimes kalējs, un sievietēm visbiežāk pašām ir jārūpējas par savu finanšu situāciju, viņām joprojām ir jāsastopas ar būtiskiem šķēršļiem, veidojot karjeru. Turklāt arī pārliecinoši lielākā daļa mājas rūpju ir tieši uz sieviešu pleciem.

Otrkārt, dzimumu līdztiesība ir būtiska Latvijas izaugsmei. Novērtējot jaunu sieviešu potenciālu izglītoties jomās, kur šobrīd ir pārsvarā vīrieši, mazinot stereotipus par "sieviešu" un "vīriešu" darbiem, dalot ģimenē "mājas darbu" slogu, kā arī virzot sievietes vadības amatiem, mēs varam balstīt sieviešu pilnvērtīgu dalību darba tirgū. No tā mūsu ekonomika tikai iegūs. Turklāt dalījums sieviešu un vīriešu profesijās, virzot cilvēkus uz kādu konkrētu amatu vai darbības jomu, tikai skatoties uz dzimumu, mēs neļaujam cilvēkam pilnvērtīgi attīstīt savu potenciālu, talantu un piepildītas dzīves sajūtu. Rezultātā zaudē ne tikai darbinieks pats, kurš strādā sev neatbilstošā darba vietā, bet arī ekonomika, kas palaiž garām iespēju tikt pie talantīgām zinātniecēm, inženierēm un talantīgiem skolotājiem. Neaizmirsīsim arī, ka sieviešu drošība par savu profesionālo dzīvi varētu ļaut izlemt ģimenes ar bērniem veidošanu un ieguldīt bērnu izglītībā, veidojot nākotnes Latviju.

Treškārt, sieviešu dalība lēmumu pieņemšanā ir nepieciešama, lai uzlabotu sabiedrības labklājību. Sieviešu dalība politikā, kā arī uzņēmumu vadībā nozīmē plašāku skatu uz problēmām sabiedrībā, kvalitatīvāku diskusiju par lēmumiem.

Ar šo rakstu vēlos veicināt diskusiju par dzimumu līdztiesību – lai tā notiktu ne tikai katru gadu 8. martā, bet iekļūst politikas veidotāju darba kārtības prioritātēs. Latvijas iedzīvotāju skaits ir ierobežots, un jādara viss iespējamais, lai atklātu un attīstītu ikviena potenciālu, un aizspriedumi tam tikai traucē.

[1] Dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (angliski tiek sauktas par STEM – Science, Technology, Engineering and Mathematics)

[2] Vecumā no 18 līdz 64 gadiem

[3] Duflo (2012) Women Empowerment and Economic Development. Journal of Economic Literature. https://www.jstor.org/stable/23644911?seq=26

[4] Cuberes, D. And Teignier, M. (2012) Gender gaps in the labor market and aggregate productivity. Working Paper. Department of Economics, University of Sheffield. https://eprints.whiterose.ac.uk/74398/

[5] McKinsey (2020) Diversity wins: How inclusion matters.

[6] Dahlum, S., Knutsen, C., Mechkova, V. (2022) Women's political empowerment and economic growth

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0305750X22000122

[7] Doepke, M., Hannusch, A., Kindermann, F., Tertilt, M. (2022) The Economics of Fertility: A New Era. NBER Working Paper.

[8] Benson, A., Li, D., Shue, K. (2022) "Potential" and the Gender Promotion Gap

https://danielle-li.github.io/assets/docs/PotentialAndTheGenderPromotionGap.pdf

[9] CSP šobrīd apkopo datus par 2022. gadu, tie būs apkopoti un publiski pieejami 2024. gadā

[10] OECD dati

[11] Stafecka, L., Tarasova, S. (2020) Sieviešu pārstāvniecība IKT sektorā Latvijā: sabiedrības priekšstati un darba vides gatavība panākt dzimumu līdzsvaru, Providus https://providus.lv/article_files/3660/original/Providus-sieviesu-parstavnieciba-ikt-1.2.pdf?1591953328

[12] Dzimumu līdzsvars skolotāju vidū ļautu skolēniem iepazīt atšķirīgas perspektīvas, izprast sabiedrības daudzveidību un labāk apgūt dzīvē nepieciešamās zināšanas. Latvijā sieviešu pārsvars skolotāju vidū ir visaugstākais ES

https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20201005-1 .

[13] Latvijas ģimenes paaudzēs (2018)

[14] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzimumlidztiesiba/6299-dzimumu-lidztiesiba

[15] Ģimene CSP definē kā laulāts vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošs pāris ar vai bez bērniem, kā arī viens vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem.

[16] How many single-parent households are there in the EU?

[17] "stat.gov.lv" Dzimumu līdztiesība: likumpārkāpumi un vardarbība

[18] Bhuller, M., Dahl, G., Løken, K., Mogstad, M. (2022) Domestic Violence and the Mental Health and Well-being of Victims and Their Children, https://www.nber.org/system/files/working_papers/w30792/w30792.pdf

[19] Pillinger, J., Bowlus, A., MacQuarrie, B., Stancanelli, E. (2019) https://www.fondationface.org/wp-content/uploads/2019/11/FACE_-ProjetOneInThreeWomen.210x297_UK.pdf