Delfi foto misc. - 77468
Foto: Pixabay
Nav noslēpums, ka, lai nākotnes iespējamā strīda risināšana noritētu iespējami veiksmīgi, svarīgi ir darījumā pareizi izvēlēties strīda izšķiršanas vietu, ņemot vērā katra konkrētā darījuma riskus. Vienojoties par darījumu, tā partneri visticamāk ir pozitīvi noskaņoti par veiksmīgu nākotnes sadarbību. Tomēr, nav noslēpums, ka arī darījumu pasaulē ne katra savienība nozīmē tikai "ilgi un laimīgi". Tad nu nākas uzmeklēt sadarbības līguma pēdējā lapā šķietami maznozīmīgo norādi par to, kur puses vienojušās risināt savus hipotētiskos strīdus. Latvijā populārākie risināšanas veidi ir valsts tiesa, vietējā šķīrējtiesa un starptautiskā šķīrējtiesa. Katram no šiem veidiem ir priekšrocības un trūkumi, par kuriem jau iepriekš esam stāstījuši.

Februāra beigās Satversmes tiesa pieņēma ilgi gaidītu spriedumu lietā Nr. 2022-03-01, kas var nākotnē ietekmēt izvēli par vai pret Latvijas šķīrējtiesām kā strīdu risināšanas vietu.

Spriedumā Satversmes tiesa atzina to, ko jomas profesionāļi jau sen bija norādījuši kā būtisku Latvijas šķīrējtiesas procesa regulējuma trūkumu. Proti, ka šobrīd pastāvošais šķīrējtiesas procesa uzraudzības mehānisms nav pilnīgs, jo valsts uzraudzība pār šķīrējtiesas procesu nemaz netiek veikta.

Satversmes tiesa

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit