Gada sākumā mūsu ārlietu ministrs tviterī publicēja ziņu, ka privātais sektors naudā ir saziedojis nepilnus 20 miljonus eiro. Esmu pārliecināts, ka summas ir ievērojami lielākas, jo, saskaitot vien konkrētu, man zināmu meža nozares uzņēmumu naudas ziedojumus, ātri iegūstu vismaz 5 miljonus eiro. Ja vēl pieskaitītu visas automašīnas, kas nodotas tviterkonvojam, sagādāto specializēto aprīkojumu un citas saimniecībā noderīgas lietas, ir skaidrs, kurā pusē ir Latvijas kocinieku, uzņēmēju un sabiedrības sirds un darbi.
Tomēr Latvijas Bankas diskusijā “Delfi Bizness” galvenās redaktores Aijas Krūtaines uzdotais jautājums: “Eksports uz Krieviju nav būtiski samazinājies. Vai šeit nav ētiskas problēmas – turpināt tirdzniecību ar agresorvalsti?” ir pilnīgi leģitīms un gruzd daudzos no mums. Pilnīgi saprotams, ka publika gaida vienkāršu un tiešu atbildi: ir vai nav.
Meža nozares pārstāvjiem uz konkrēto jautājumu it kā būtu ļoti viegli atbildēt, jo ne pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā (neatkarīgi, vai atskaites punkts ir 2014. vai 2022. gads), ne pēc tā par Krieviju un Baltkrieviju mēs nerunājam kā par pamanāmu Latvijas izcelsmes koksnes produktu noieta tirgu. Šis tas ir bijis, bet ne nozarei, ne pašiem uzņēmumiem nozīmīgs un noteikti ne neaizstājams.
Tomēr, līdzīgi kā Māris Čaklais ir teicis – "Un atkal reiz pa reizei / Kāds atgādina viņam, / Ka dziesma nav par krekliem, / Bet ir par sirdsapziņām" –, arī Latvijas meža nozarē viss nebūt nav tik vienkārši. Eksports uz abām agresorvalstīm mums bija niecīgs, tomēr izejvielu imports – nozīmīgs. Tādēļ uz jautājumu, ko Krūtaines kundze uzdeva, man bija jāatbild, skatoties acīs uzņēmējiem, kuriem, no tirgus pazūdot Baltkrievijas un Krievijas nežāvētajiem un citādi neapstrādātajiem dēļiem, ir jāatlaiž cilvēki no kaltēšanas, ēvelēšanas un citiem tālākapstrādes cehiem. Skarbā realitāte ir tāda, ka lielu daļu Baltkrievijas un Krievijas dēļu importa aizstāt nevar, jo to specifika bija – samērā lēti un vāji apstrādāti. Mūsu niša bija veikt to tālākapstrādi. Kaut ko jau ir izdevies aizstāt ar Zviedrijas un citu tuvāko valstu ražojumiem, bet, vispārīgi runājot, tik zemas pārstrādes produktus kā Baltkrievijā un Krievijā citur Eiropā vienkārši neražo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
