Andris Saulītis: Kāpēc atkal izgāzusies parādu atlaišana?  (1)

Šī nav pirmā reize, kad Latvijā cenšas ieviest efektīvu parādu atlaišanu. Un arī ne pirmā reize, kad tā izgāžas kā veca sēta. Kad Latvijā 2008. gadā pieņēma Maksātnespējas likumu, kurš tolaik pirmo reizi paredzēja kredītsaistību dzēšanu privātpersonām ar kredītiem, kas lielāki par 11 000 eiro, gada laikā to ierosināja četriem kredītņēmējiem. Tāpēc ironiski varētu teikt, ka jaunajam parādu atlaišanas likumam, kurš domāts patēriņa kredītiem līdz 5 000 eiro, gada laikā ir trīs reizes lielāki panākumi, jo šī likuma ietvaros notāri visā Latvijā šobrīd ir apliecinājuši 13 personām pieteikumus par parādsaistību atbrīvošanu.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka parādsaistības ir dzēstas. Varētu teikt, ka ar notāra parakstīto apliecinājumu tikai viss sākas. Trīs mēnešu laikā jāapmeklē sākotnējo konsultāciju sociālajā dienestā, lai konstatētu, vai viņš ir sociālā dienesta klients Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē. Sešu mēnešu laikā ir jāapgūst Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus. Un vēl, un vēl un vēl dažādas prasības, kas jāizpilda. Ir skaidrs, ka valsts šī likuma izpratnē uzskata kredītņemējus, kas nonākuši grūtībās, par sociāli un intelektuāli nespējīgām personām, kuras ar likuma palīdzību nepieciešams pārmācīt. Un tikai tad var būt runa par parādu atlaišanu. Tajā pašā laikā nevienam kredītkonsultantam, kurš parakstījis kredīta piešķiršanu maksātnespējīgai personai, gan likums nenosaka, ka būs jāapmeklē finanšu pratības kursus, nedz arī konsultācija sociālajā dienestā, lai pārliecinātos, ka nav tā klients.

Kāpēc parādu atlaišana ir nesasniedzama?

Abiem likumiem, kuri uz papīra paredzēti parādu atlaišanai privātpersonām, ir viena un tā pati problēma, kā rezultātā abus piemeklējis viens un tas pats bēdīgais rezultāts. Tie ir pilni ar staignājiem jeb, kā to angliski nosaucis viens no ievērojamākiem uzvedības ieskatu pētniekiem Kess Sanstīns, sludge. Latviešu literārās valodas vārdnīca skaidro, ka staignājs ir purvaina vieta, bet pārnestā nozīmē – negatīvu apstākļu kopums. Sociālajās zinātnēs staignājs ir pretmets pavirzītājiem jeb nudge, kas ir nelielas kontekstuālas izmaiņas, kas pamudina veikt noteiktas darbības. Kamēr pavirzītāji cenšas indivīdu uzvedību mainīt pozitīvā virzienā un novērst bezdarbību, staignāji, gluži pretēji, attur no rīcības vai mudina pieņemt lēmumus, kuri indivīdam nāk par sliktu. Staignāji rada pārmērīgu slogu tieši pašu iedzīvotāju pusē, kuriem nepieciešams izpildīt bezjēdzīgas birokrātiskās prasības.

Reizumis staignājiem ir racionāls pamats – piemēram, lai labumu nesaņemtu tie, kuriem tas nepienākas. Taču pārmērīga to esamība rada pretēju efektu, kad atbalstam nepiesakās tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Valsts pārvaldes pētnieki ir konstatējuši trīs veida