Spontāna un emocionāla iepirkšanās ir diezgan riskanta rīcība no uzņēmumu puses, ņemot vērā faktu, ka atkarībā no darbības jomas elektrības cenas var ietekmēt aptuveni 20–30% no visām uzņēmumu izmaksām. Savukārt ražošanā šī ietekme var sasniegt pat 50% no galaprodukta cenas.
Viena lieta, kas ir kopīga visiem emocionālajiem pircējiem, – viņiem nav energostratēģijas, kas ļautu izvairīties no paniskas iepirkšanās cikla un iegādāties elektroenerģiju atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai vai izaugsmes iecerēm. Pirmais solis, lai pārrautu šo bezgalīgo ciklu, ir definēt sev vēlamo elektrības cenu – tas ir, cenu, par kādu uzņēmumam ir izdevīgi iegādāties elektrību. Citādi sanāk, ka nav skaidrs, kurā brīdī uzņēmums saņem izdevīgu piedāvājumu, bet kurā – pārmaksā. Lai to noskaidrotu, ir jāzina, par kādu pašizmaksu uzņēmējs vēlas ražot savu produktu. Ir grūti nopirkt to, ko tev vajag, ja tu nezini, ko tev vajag. Tas ir kā peldēt okeānā nezinot, kur gribi nonākt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
