Mēs katrs dzīvojam savos "burbuļos", tādēļ var palīdzēt skaitļi un fakti.
Antirekordisti
Dzimuma līdztiesības jomā Eiropas Savienībā (ES) esam krietni zem vidējā rādītāja[1]. Bet atalgojuma atšķirībā ar 22,3% 2020. gadā uzstādījām "antirekordu" – bijām 1. vietā ES[2]. Gadu vēlāk, pateicoties valsts atbalsta mehānismiem Covid-19 seku mazināšanai, rādītāju uzlabojām līdz 14,6%, bet joprojām rezultāts nav apmierinošs. Tas nozīmē, ka 1 eiro vietā sievietes saņem 85 centus jeb faktiski gandrīz 2 mēnešus gadā strādā pa brīvu. Vai mēs esam ar šo situāciju apmierināti? Nē.
Aktīva sieviete augstākajos amatos biznesam nozīmē vairāk inovācijas un labākus peļņas rādītājus. Arī valsts ekonomiskā labklājība pieaug, ja tiek izmantots visu cilvēku ekonomiskās aktivitātes potenciāls. Finansiāli nodrošinātāka un neatkarīga sieviete nozīmē arī pārtikušāku ģimeni.
Tomēr sieviešu atalgojuma jautājums ir daudz kompleksāks. Diemžēl Latvijā pastāv milzīga profesiju segregācija jeb dalījums "sieviešu" un "vīriešu" profesijās. Arī te ieņemam ES "antirekordu"[3]. Piemēram, ar milzīgu sieviešu īpatsvaru medicīnas un izglītības sfērās, kas netiek adekvāti atalgotas.
Bet – pat, ja sievietes izvēlas "naudīgākas" nozares, atalgojuma plaisa tikai palielinās. Finanšu, apdrošināšanas un IT sektoros pat līdz 35%. Izskaidrojums ir, tā saucamajos, "stikla griestos" – sievietes ir labi pārstāvētas vidēja līmeņa vadībā, bet dāsnāk atalgotās pozīcijās valdēs un padomēs krietni mazāk. "Lursoft" dati liecina, ka TOP 500 uzņēmumos vien ceturtā daļa ir sievietes un tikai 160 uzņēmumi ir tādi, kur vismaz viena no valdes loceklēm ir sieviete.
Kāds teiktu: "Kur problēma, ejiet un piesakieties!" Bet tas atkal ir pārāk vienkāršots risinājums kompleksai problēmai.
Stereotipu valgos
Viens izskaidrojums noteikti ir iesīkstējuši stereotipi. Sabiedrībā joprojām, pastāv viedoklis, ka vīrietis ir "mamuta gādātājs", bet sieviete "pavarda kurinātāja". Saskaņā ar "Novatore Baltijas dzimumu līdztiesības barometra 2022" datiem 29% aptaujāto uzskata, ka vīrietim ir jāpelna vairāk, bet katrs trešais domā, ka sievietes galvenā loma ir rūpes par mājokli un ģimeni, kas nav apmaksāts darbs.
Tātad sievietei ir jāpārvar šī nolieguma attieksmes barjera, un ne vienmēr tas ir vienkārši. Piemēram, tas var izpausties gan sarunās ģimenē, kur izteikti mājieni par nepietiekami veltītu laiku sadzīvei, vai konfliktos ar vīru, kam savukārt grūti sadzīvot ar domu, ka sieva pelna vairāk.
Stereotipi var izpausties arī kandidāta izvēlē par labu vīrietim, pieņemot, ka vīrietis spēs vairāk laika veltīt darba pienākumiem, tai skaitā komandējumiem, virsstundām, biznesa attīstības sarunām ārpus darba laika.
Diemžēl arī pašas sievietes sevi novērtē pārāk zemu. Organizācijas "Novatore" aptauja liecina, ka sieviešu gaidas attiecībā uz vēlamo atalgojumu ir krietni pieticīgākas nekā vīriešiem un ir vērojama gandrīz 200 eiro atšķirība. Paškritiskums izpaužas arī darba intervijās, kur sieviete koncentrējas uz CV, bet vīrietis – uz savu potenciālu. Vīrieši ir pārliecinātāki par sevi un biežāk uzskata, ka viņiem piemīt līderība, spēja vadīt procesus, nospraust mērķus, virzīt komandu uz to sasniegšanu, risināt problēmas. Tajā pašā laikā, novērtējot savus reālos priekšniekus, aptauja uzrāda, ka abiem dzimumiem vienlīdzīgi piemīt vadītājam nepieciešamās īpašības. Turklāt sievietes vadītājas biežāk sniedz atgriezenisko saiti un veicina darbinieku izaugsmi.
Par zemu nevar novērtēt arī bērnu kopšanas atvaļinājuma (kurš izdomāja šo terminu "atvaļinājums"?) ietekmi uz sievietes finansiālo situāciju, kad sieviete pat uz vairākiem gadiem izkrīt no darba tirgus un arī pēc atgriešanās birojā paralēli vēl strādā otro, neapmaksāto maiņas darbu mājās. Īpaši pandēmijas laikā visā pasaulē bija novērojama tendence, ka daudzām sievietēm bija jāizvēlas starp karjeras attīstību un mājas rūpēm, un bija spiestas izvēlēties pēdējo.
Diemžēl sabiedrībā valdošie stereotipi, sava darba un spēju nepietiekama novērtēšana, kā arī sieviešu neapmaksātais darbs mājās atstāj iespaidu uz labklājību arī ilgtermiņā. Mazāki ienākumi – mazāka pensija nākotnē. Turklāt jāņem vērā, ka sievietes mūža garums ir par teju 10 gadiem ilgāks nekā vīriešiem.
No atalgojuma plaisas cieš visi – gan vīrieši, kuriem uzlikts milzīgs ģimenes apgādnieka slogs, gan sievietes, kuras ļoti vēlētos, bet neuzdrošinās īstenot savu profesionālās izaugsmes sapni.
Pēdējo 100 gadu laikā situācija, protams, mainījusies pozitīvā virzienā un, piemēram, Pasaules ekonomikas forums aprēķinājis, ka, pat ja mēs neko īpaši nedarītu, pilnīgu dzimumu līdztiesību pasaulē sasniegtu pēc 136 gadiem[4]. Vai esam gatavi tik ilgi gaidīt? Nē. Mūsu aptauja arī liecina, ka 93% iedzīvotāju Baltijā uzskata dzimumu līdztiesību par svarīgu vērtību. Tas ir labs pamats, lai situāciju mainītu.
Kādi risinājumi?
Pirmkārt, šis process jāstimulē ar likumdošanas palīdzību, piemēram, ieviešot atalgojuma un piemaksu caurspīdību, kas valsts pārvaldē jau eksistē vairākus gadus, vai valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs noteikt proporcionālu sieviešu pārstāvniecību. Pagājušā gadā Eiropas Parlaments pieņēma tā saucamo "Women on Boards" (no angļu val. - sievietes vadošos amatos) direktīvu[5], kas paredz, ka līdz 2026. gadam biržā kotētajos uzņēmumos 40% valdes locekļu jābūt sievietēm. Paredzu, ka tā pamazām kļūs par labas pārvaldības praksi arī pārējos lielajos uzņēmumos. Valsts kapitālsabiedrības varētu rādīt piemēru.
Otrkārt, paši darbadevēji var uzņemties iniciatīvu. Piemēram, pārskatīt atalgojuma politiku, mērķtiecīgi virzīt sievietes uz vadošiem amatiem, piedāvāt elastīgu darbalaiku vai īpašu uzmanību pievērst no bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriezušos sieviešu iekļaušanai un integrēšanai darba vidē. Savā ziņā pāreja uz elastīgāku darba laiku ir laba ziņa ģimenēm ar bērniem, bet tikai ar nosacījumu, ka darba pienākumu sadale ģimenē ir līdzvērtīga.
Treškārt, arī pašām sievietēm ir jāapzinās savs potenciāls un "jātrenē savs ambīciju muskulis", jo profesionālā izaugsme, vērienīgi karjeras mērķi un atbilstīgs samaksas novērtējums ir būtiska daļa no tā, ko mēs dēvējam par finansiālo labbūtību. Tā ir drošība, stabilitāte un brīvības sajūta, kas ietekmē sievietes fizisko un garīgo veselību, attiecības un vispārējo dzīves kvalitāti.
Lai aktualizētu tēmu par sieviešu ekonomisko iespējošanu un līderību, šī gada 27. aprīlī Rīgā notiks "Novatore Impact Summit", kurā iepazīstināsim ar praktiskiem risinājumiem, kā mazināt ienākumu plaisu starp dzimumiem. Risinājumi top ideju sprintā sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu "Accenture", kura ietvaros mēģinām atbildēt uz jautājumu, kā sievietēm pārvarēt "stikla griestus" un pelnīt vairāk?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
