Krievijas sāktais karš Ukrainā 2022. gadā bija satricinājums, kas Eiropas Savienībai pilnībā lika nomainīt dabasgāzes piegādes avotus, palielinot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa apjomu par 69%. Mērķtiecīga gāzes patēriņa taupība un siltāki laikapstākļi ļāva Eiropai noslēgt sezonu ar divas reizes lielāku dabasgāzes krātuvju aizpildījumu nekā 2021. gadā. Bet gada vidū iedarbinātais kompleksais "REpowerEU" projekts savā nozīmībā dos izaugsmi zaļā kursa īstenošanai.
Eiropas Savienības reakcija uz notiekošo karu Ukrainā bija tieša – pārtraukt dabasgāzes piegādes no Krievijas. Īstermiņā – tūlītēji diversificēt piegādes avotus, un ilgtermiņā – dubultot tempu AER iedarbināšanā. Pēc Eiropas Komisijas pieejamās informācijas, ES ir parakstījusi saprašanās memorandus ar Ēģipti un Izraēlu par dabasgāzes eksportu uz Eiropu un Azerbaidžānu par stratēģisku partnerību enerģētikas jomā. ASV ir apņēmusies papildus uz ES piegādāt vismaz 165 TWh sašķidrinātās dabasgāzes, turklāt ir palielinājies arī cauruļvadu gāzes imports no Norvēģijas, Azerbaidžānas, Apvienotās Karalistes un Ziemeļāfrikas.
2022. gadā Eiropā sašķidrinātās dabasgāzes imports pieauga par 69% līdz 1500 TWh, salīdzinot ar 2021. gada importa apjomu 889 TWh, kur lielākie piegādātāji bija no ASV un Norvēģijas.
Liels LNG importa apjoms, patēriņa taupība un siltāki laikapstākļi kopā nosaka to, ka ziemas sezonu Eiropa noslēdz ar 60% dabasgāzes krātuvju aizpildījumu, kas ir augstākais aizpildījuma līmeni pēdējos 5 gados un vairāk nekā 2 reizes augstāks nekā iepriekšējā gadā.
Eiropas Savienībai ir jāturpina diversificēt piegādes
2022. gada augstās un svārstīgās enerģijas cenas Eiropā, it īpaši dabasgāzes tirgū, ietekmēja saspringtais piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars. Viens no enerģijas cenu pieaugumu ierobežojošiem pasākumiem bija Eiropas Komisijas mērķis samazināt gāzes patēriņu par 15 % jeb aptuveni 500 TWh salīdzinājumā ar vidējo patēriņu pēdējos 5 gados no 2022. gada augusta līdz 2023. gada marta beigām.
Tiek novērtēts, ka ES gāzes ietaupījums laikā no augusta līdz janvārim bija par 422 TWh jeb 19%. Vasaras mēnešos lielāko samazinājumu noteica rūpniecība – oktobrī un novembrī būtiski samazinājās mājsaimniecību pieprasījums, ko daļēji veicināja siltāki laikapstākļi Eiropā.
Turklāt 2022. gadā ES tika uzstādīti aptuveni 50 GW atjaunīgo energoresursu jaudu, galvenokārt vēja un saules enerģijas, tomēr papildus jānorāda, ka izbūvēto un projektēto jaudu uzskaite ir ar laika kavējumu. Līdz ar to 2023. gadā faktiski konstatēsim būtiski lielāku iedarbināto jaudu daudzumu.
Ievērojamākais gāzes pieprasījuma samazinājums bija elektroenerģijas ražošanai par 28%. Šis bija pozitīvs rādītājs Eiropas enerģētikas bilancē, ņemot vērā, ka iepriekš dabasgāze netika taupīta, jo zemāka bija ģenerācija no citiem avotiem.
Eiropas Savienībai ir jāturpina diversificēt piegādes, pievienojot klāt atjaunīgo energoresursu uzstādītās jaudas, kā arī turpināt gāzes patēriņa samazinājuma mērķi, un aizpildīt Eiropā esošās dabasgāzes krātuves, gatavojoties nākošajai ziemas sezonai.
ES ieviestais "REpowerEU' plāns ies kopsolī ar zaļā kursa politiku
Aicinu ieskatīties tālejošāk par šo gadu un 2024. gadu – apbrīnojamā ātrumā Eiropas Savienība pagājušā gada vidū iedarbināja izcilu projekta kompleksu 'REpowerEU", kas savā nozīmībā iet kopsolī ar zaļā kursa politiku.
"REpowerEU" ietver:
- Intensificēt energoefektivitātes projektus, Vienot maksimālu finansējumu AER paātrinātai projektēšanai un izbūvei, Pastiprināt starpvalstu un reģionālo kooperāciju – starpsavienojumu jaudas, investīciju līgumi, likumdošanas bāzes harmonizācija un barjeru novākšana.
- Kopā zaļais kurss un RepowerEU labākajā scenārijā izslēgs līdz 90 % no esošās fosilās enerģijas visā Eiropā, novēršot klimata katastrofas. Tātad pēc būtības tas ne tikai rada vīziju, bet ir iedevis attīstības instrukciju un grandiozus instrumentus, lai katrs no mums piedzīvotu komfortablu, drošu un ilgtspējīgu enerģijas pieejamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!