Krievijas sāktais karš Ukrainā 2022. gadā bija satricinājums, kas Eiropas Savienībai pilnībā lika nomainīt dabasgāzes piegādes avotus, palielinot sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa apjomu par 69%. Mērķtiecīga gāzes patēriņa taupība un siltāki laikapstākļi ļāva Eiropai noslēgt sezonu ar divas reizes lielāku dabasgāzes krātuvju aizpildījumu nekā 2021. gadā. Bet gada vidū iedarbinātais kompleksais "REpowerEU" projekts savā nozīmībā dos izaugsmi zaļā kursa īstenošanai.
Eiropas Savienības reakcija uz notiekošo karu Ukrainā bija tieša – pārtraukt dabasgāzes piegādes no Krievijas. Īstermiņā – tūlītēji diversificēt piegādes avotus, un ilgtermiņā – dubultot tempu AER iedarbināšanā. Pēc Eiropas Komisijas pieejamās informācijas, ES ir parakstījusi saprašanās memorandus ar Ēģipti un Izraēlu par dabasgāzes eksportu uz Eiropu un Azerbaidžānu par stratēģisku partnerību enerģētikas jomā. ASV ir apņēmusies papildus uz ES piegādāt vismaz 165 TWh sašķidrinātās dabasgāzes, turklāt ir palielinājies arī cauruļvadu gāzes imports no Norvēģijas, Azerbaidžānas, Apvienotās Karalistes un Ziemeļāfrikas.
2022. gadā Eiropā sašķidrinātās dabasgāzes imports pieauga par 69% līdz 1500 TWh, salīdzinot ar 2021. gada importa apjomu 889 TWh, kur lielākie piegādātāji bija no ASV un Norvēģijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!