Gan pētījumi par ekonomisko krīzi 2008. gadā, gan pandēmijas ietekmi liecina, ka ekonomiskie satricinājumi vairāk ietekmē sievietes un sašūpo tā jau tik trauslo dzimumu vienlīdzību, īpaši attīstības valstīs. Arī augsti attīstītās Rietumvalstis nav pasargātas, jo arī pie mums krīzes atstāj lielāku iespaidu uz sieviešu nodarbinātību, atalgojumu un finansiālo nodrošinājumu. Kā liecina Starptautiskās Darba organizācijas dati, pandēmijas rezultātā darbu zaudēja divas reizes vairāk jaunu sieviešu nekā jaunu vīriešu, un augstu ienākumu valstīs jaunu sieviešu nodarbinātība samazinājās par teju 12%.
Tā kā sieviešu vidējā darba alga ir zemāka nekā vīriešiem, viņas arī sāpīgāk izjūt, piemēram, inflācijas kāpumu. Tiesa virkne pētījumu, piemēram, par postpadomju valstīm liecina, ka sievietes daudz ātrāk spēja pieņemt iekārtas maiņu un atrast savu vietu jaunajā sistēmā. Acīmredzot sieviešu izdzīvošanas instinkts ir nedaudz spēcīgāks un krīzes apstākļos palīdzošs. Viņas ātrāk saprot, ka ir nepieciešams pārkvalificēties, gūt ienākumus, pielāgoties, jo nereti nes galveno atbildību ne tikai par sevi, bet arī bērniem un vecvecākiem. Tādēļ spēja atgūties pēc triecieniem sievietēm ir īpaši aktuāla un attīstāma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
