Viktors Pedčenko: Saspringtā situācija uzņēmumiem liek pārdomāt, kādus labumus darbiniekiem piedāvāt

Marta sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja par motivāciju strādāt labāk, parāda vairākas jaunas tendences. Lielākā daļa jeb 54% respondentu norādīja, ka prēmiju un piemaksu sistēma, atbilstoši padarītajam darbam viņus skubina būt labākiem darba ņēmējiem, savukārt 34% atzina, ka arī veselības apdrošināšana ir īpaši noderīga ikdienā. Savukārt līdztekus finansiālajai motivācijai strādāt labāk, aptaujā noskaidrots, ka 20% iedzīvotāju vēlētos pieejamas mācības kvalifikācijas celšanai, savukārt 19% gribētu pilnveidoties profesionāli.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs. Pērn mirušo skaits divas reizes pārsniedza dzimušo skaitu, tādēļ cilvēku skaits mūsu valstī samazinājās par vairāk nekā 17 tūkstošiem. Arī migrācija, diemžēl, neiepriecina, neskatoties uz Ukrainas iedzīvotāju ieplūšanu. Vidējais vecums pērn bija 42,9 gadi (vīriešiem 39,6 gadi un sievietēm 45,7 gadi), savukārt pirms desmit gadiem tas bija 41,1 gads, no kā var secināt, ka sabiedrība pamazām novecojas. Tāpat jāņem vērā, ka uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem 2022.gadā bija 360 iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem un 259 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Tas nozīmē, ka tūkstoš strādājošajiem ir jāspēj apgādāt jeb ar saviem nodokļiem atbalstīt vismaz 273 cilvēkus, neskaitot valsts un pašvaldību iestādēs strādājošos.

Ņemot vērā demogrāfijas un ģeopolitisko situāciju, darba tirgū novērojamas izmaiņas, jo labus darbiniekus atrast kļūst arvien grūtāk. Darba devējiem jāspēj pielāgoties jaunai realitātei, meklējot papildu veidus, kā motivēt savu komandu, tāpēc mācības un profesionālā pilnveidošanās ir labs veids, kā parādīt, ka konkrētais darba ņēmējs ir tā vērts, lai viņā ieguldītu laiku un līdzekļus, no kā ieguvēji ir gan uzņēmēji, gan valsts iestādes, gan nevalstiskās organizācijas.

Konsultāciju uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers" veiktajā pētījumā "Workorce Hopes and Fears 2022" secināts, ka darbaspēks ir gan galvenais ar izaugsmi saistītais risks, gan galvenais līdzeklis, ar kuru uzņēmumi var īstenot izaugsmi. Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka gandrīz puse aptaujāto atzīst, ka viņu veiktajam darbam ir nepieciešamas speciālas prasmes un attiecīgi arī apmācības, visbiežāk to pamatojot ar vēlmi iegūt paaugstinājumu vai lielāku atalgojumu. Biznesa mācību uzņēmuma "Trainify" pasūtītajā iedzīvotāju aptaujā var novērot līdzīgus rezultātus, taču interesanti, ka ievērojami lielāks jauniešu skaits jeb 30% vecumā no 18 līdz 29 gadiem norādīja, ka vēlētos, lai darba devēji nodrošina pieejamas mācības kvalifikācijas celšanai, savukārt šādu atbildi izvēlējās vien 12% iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem. Šķiet, ka jaunā paaudze ir daudz motivētāka, saprotot, ka līdzšinējā pieredze ir nepietiekama, tāpēc darba devējiem būtu ieteicams izmantot šo situāciju un ieguldīt laiku un pieredzi viņu piesaistīšanai uzņēmumam, veidojot arī lojālu attieksmi.

Vēl iedzīvotājiem tika vaicāts, cik bieži darba devējiem vajadzētu organizēt un nodrošināt motivējošus pasākumus, lai tādējādi noturētu un iesaistītu darbiniekus ikdienas dzīvē, veidojot arī pozitīvu mikroklimatu. Visbiežāk jeb 33% respondenti izvēlējās atbildi – vizmas reizi pusgadā. Savukārt otra populārākā atbilde 27% gadījumu bija vismaz reizi ceturksnī. Tikai 17% pauda – reizi gadā. Analizējot datus padziļināti var secināt, ka papildu motivācija biežāk ir nepieciešama tieši jauniešiem, kuri vēlētos pasākumus vismaz reizi ceturksnī 36% gadījumu, turpretī vecāka gadagājuma cilvēki šo atbildi izvēlējās tikai 21% (60 līdz 74 gadus veci). Tas ļauj secināt, ka darba devējiem, kuriem ir samērā jauns kolektīvs, daudz vairāk jādomā gan par mācību organizēšanu, gan arī saliedēšanās pasākumiem, kas palīdzēs izveidot profesionālu komandu, kā arī noturēt talantus.

Pašreiz Latvijā darba tirgū valda saspringta situācija, jo arvien biežāk dzirdam, ka nav iespējams atrast nepieciešamos profesionāļus. Tas attiecas gan uz valsts pārvaldi, gan arī privāto sektoru. Tieši tāpēc personāla speciālistiem un iestāžu vadītājiem jāspēj būt gana kreatīviem, lai piedāvātu gan ārpusdarba pasākumus, gan mācības personīgajai un profesionālajai izaugsmei. Tam var palīdzēt gan īpaši veidoti notikumi, piemēram, konference "Iedvesmai un jaudai", kur vienkopus pulcējas dažādu līmeņu darbinieki un pat veselas komandas, gan arī saliedēšanās pasākumi, kuru sezona jau ir sākusies.