Kodolenerģija pēdējā gada laikā ir piedzīvojusi renesansi. To ir noteikusi ģeopolitika, enerģētikas un klimata krīzes, kā arī jaunu kodoltehnoloģiju attīstība.
Ķīna un Krievija ir veido 87% no jaunajām atomelektrostacijām, kas uzbūvētas vai uzsāktas kopš 2017. gada. Ķīna ir pasaules līdere saules, vēja un elektro auto tehnoloģijās. Ķīna tuvākajos 10–15 gados plāno uzbūvēt 150 jaunas atomelektrostacijas, tādejādi kļūstot pasaules līderi arī kodolenerģijas tehnoloģiju un būvniecības jomā. ASV seko, pieņemot jaunus tiesību aktus, lai atbalstītu kodolenerģiju. Enerģētikas departaments nesen pauda, ka ASV līdz 2050. gadam jāuzbūvē 200 jaunas atomelektrostacijas. Austrumeiropa ir sarežģītā situācijā, jo uz Krievijas gāzi vairs paļauties nevar un ogļu izmantošanu ierobežo ES emisiju noteikumi. Atjaunojamie energoresursi ir iespēja, bet kodolenerģija ir pārbaudīta likme. Piemēram, Zviedrija izskata iespējas jaunu AES būvniecībai, bet aptaujas Norvēģijā liecina par vairākuma atbalstu atomenerģijai.
Dabasgāzes un ogļu cenas ES no gada sākuma samazinājušās par 40%. Kopš 2022. gada 3. ceturkšņa kritums ir attiecīgi par 80% un 60%. Tomēr to cenas ir divas reizes augstākas nekā 2018. un 2019. gadā. ES atkarība no globālās sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un arvien lielāka kontrole no OPEC+ puses pār naftas un ogļu tirgu nozīmē, ka resursu cenu dinamiku noteiks Ķīna. Šodienas ES dabasgāzes cena EUR 40-50 par MWh, ogļu cena USD 130-140 par tonnu un Brent jēlnaftas cena USD 80-90 varētu būt jaunie atskaites līmeņi. Tomēr galvenā problēma būs energoapgādes drošības un vides jautājumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!