Delfi foto misc. - 77617
Foto: Publicitātes foto
Neapstrīdami – ekonomikas izaugsmei un straujai konverģencei ar Eiropas labklājības līmeni ir nepieciešamas investīcijas, kas Latvijā ir pārlieku zemas. Investīcijas finansē kreditēšana, kas arī ir ļoti zemā līmenī. Kredītus izsniedz bankas. Var uzreiz nodomāt, ka zemajās investīcijās un valsts atpalicībā pie vainas bankas. Tomēr jāsaka, ka šāds secinājums ir pārsteidzīgs. Argumentācijā ņemsim par pamatu ikgadējo Eiropas Investīciju Bankas (EIB) veikto uzņēmumu aptauju, kuras mērķis ir noskaidrot investīciju virzītājspēkus un kavēkļus Eiropas, tostarp Latvijas, uzņēmumos.

EIB veiktajā 2022. gada aptaujā noskaidrots, ka Latvijā pārskata gadā investējuši vien 62% uzņēmumu, kamēr Eiropā, Igaunijā un Lietuvā šis īpatsvars bijis ap 80%. Tas sasaucas ar vērojumiem makroekonomiskajos datos – jau gadiem redzamas zemas uzņēmumu investīcijas pret iekšzemes kopproduktu. Kādēļ investējam tik maz? Vai kreditēšanas pieejamībai ir noteicošā loma lēmumā par investīciju veikšanu? Un ko gaidīt tālāk?

EIB aptauja rāda, ka no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas veikuši investīcijas, aptuveni puse uzņēmumu izmantojusi kaut nelielu daļu ārēja finansējuma, un tas lielākoties (71% gadījumu) nācis no bankām. Šie rezultāti ir ļoti līdzīgi Eiropas un Lietuvas vidējiem rezultātiem, savukārt Igaunijā vien trešā daļa uzņēmumu investējot vispār izmanto ārēju finansējumu, no kura vien puse nāk no bankām. Ja skatāmies uz investīciju apjomu, vidēji 72% no kopapjoma Latvijas uzņēmumi finansē no iekšējiem resursiem, 27% - paļaujoties uz ārēju (tostarp banku) finansējumu, un 1% - uz aizdevumiem no grupas uzņēmumiem. Šajā ziņā atkal jāsaka, ka esam ļoti līdzīgi Eiropai un Lietuvai, kamēr igauņi lielāku investīciju apjomu finansē no iekšējiem resursiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!