Valsts iestādēm, kas nodarbojas ar inovācijām, mēdz būt divas samērā atšķirīgas pozīcijas – tehnoprogresīvā un tehnoliberālā. Tehnoprogresīvā pieeja paredz, ka inovāciju sektoru ir nepieciešams regulēt un valstij ir jāiejaucas, lai jaunatklājumi kalpotu sabiedrības interesēm. Šī pieeja šobrīd izpaužas Itālijā, kur tikko aizliedza "ChatGPT". Arī ASV Baltais nams nupat paziņoja par lielāku finansējumu un jaunām politikas vadlīnijām ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto risku apkarošanai. Savukārt tehnoliberālā pieeja paredz, ka uzņēmumi paši tiks galā un tiek nojaukti dažādi birokrātiskie šķēršļi inovāciju ceļā.
Latvijas valdības deklarācijā ir daudz tehnoprogresīvu ideju, piemēram, tiek izcelta ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss, klimatneitralitāte, aprites ekonomika. Tāpat tiek ieteiktas konkrētas lietas – nepieciešamība pēc t.s. zaļā publiskā iepirkuma regulējuma un zemes resursu apsaimniekošanas izmaiņām. Tāpat deklarācijā bieži uzsvērta sabiedrības iesaiste kā svarīgs aspekts, lai attīstītu reģionālos biznesa inkubatorus un iesaistītu sabiedrību uzņēmējdarbības veicināšanā. Valdības deklarācijā ir uzsvērta arī nepieciešamība palielināt sabiedrības uzticēšanos no ekonomiskā un politiskā viedokļa. Visas šīs iezīmes ir tehnoprogresīvas.
Vienlaikus valdības deklarācijā ir tehnoliberālas iezīmes, un ir izcelta nepieciešamība atsevišķās jomās atvieglot regulējumu, piemēram, samazināt administratīvo slogu valsts iepirkumos un palielināt valsts iestāžu vadītāju rīcības brīvību. Nav tā, ka visur ir nepieciešama tehnoliberālā pieeja – tai ir daudz risku. Taču dažās jomās ir svarīgi mazināt administratīvo slogu. Piemēram, kad 2020. gadā strādāju pie viedpilsētas ekosistēmas attīstības, viens no šķēršļiem bija neelastīgs regulējums par pilotzonām, kur testēt jaunās tehnoloģijas. Regulējuma atvieglošana veicinātu inovāciju attīstību, bet tā nav triviāla lieta – īpaši, ja runājam, piemēram, par droniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
