Kerli Vares: Banka 2030 – neuzkrītoša, bet visuresoša

Viens no izmaiņu virzītājspēkiem ir straujā jaunuzņēmumu attīstība un līdz ar to konkurences pastiprināšanās. 2022. gadā bija 274 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru. "Digital Banking Report" pētījums liecina - lai spētu noturēties tirgū, banku sektoru tuvākajos gados sagaida būtiska digitālā transformācija, klientu servisa un pakalpojumu uzlabošana un vienkāršošana, datu un to analītikas uzlabošana, kā arī digitālo pakalpojumu un maksājumu paplašināšana. Kāda būs banka 2030. gadā un kā mainīsies klientu pieredze?

Tendences liecina, ka jau 2030. gadā klients saņems visus nepieciešamos finanšu pakalpojumus attālināti - tas attiecas gan uz privātpersonām, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem. Lielākā daļa klientu sadarbosies ar bankām citādā formātā, nekā ierasts līdz šim. Arvien vairāk funkciju paveiks tehnoloģijas, tāpēc bankas darbinieki kļūs nevis par pakalpojumu nodrošinātājiem, bet gan padomdevējiem sarežģītākās situācijās. Darbinieku tieša iesaiste būs nepieciešama arī tad, ja situācija pieprasīs specifiskas zināšanas un būtisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, par hipotekārā kredīta izsniegšanu. Savukārt bankas klientiem pakalpojumi paliks arvien pieejamāki neatkarīgi no bankas darba laika. Jau šobrīd finanšu jomā tiek izmantots čatbots, kur robots atbild uz klientiem interesējošiem jautājumiem. Saskaņā ar uzņēmuma "Statista" aplēsēm, sarunbotu vērtība banku, finanšu un apdrošināšanas nozarēs 2019. gadā bija 586 miljoni ASV dolāru, kamēr 2030. gadā tā būs pieaugusi līdz 6,83 miljardiem ASV dolāru.

Jau šobrīd finanšu sektorā notiek aktīva cīņa par vislabākās lietotāju pieredzes un augstākās pievienotās vērtības nodrošināšanu. Šī iemesla dēļ ar automatizācijas un digitālo rīku palīdzību banku pakalpojumiem jākļūst personalizētākiem, piemēram, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem, jau proaktīvi paredzot klienta vēlmes un specifiskās vajadzības. Lai to nodrošinātu, bankas arvien vairāk sadarbojas ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, ieskaitot tehnoloģiju jaunuzņēmumus. Attīstoties dažādām daudzfunkcionālām lietotnēm, bankas meklēs veidus, kā tajās integrēt savus pakalpojumus vai citus pakalpojumus ietvert savās lietotnēs, uzlabojot klientu pieredzi, piemēram, iekļaujot iespēju pieteikties nodokļu atmaksai, bezdarbnieka pabalstam, izmantot dažādus privātā kapitāla pārvaldības vai biznesa inteliģences rīkus. Tā kā lielāko daļu ekonomikas veido mazie un vidējie uzņēmumi, arī tie nākotnē var sagaidīt daudz pielāgotākus pakalpojumus.

Tā kā klimata pārmaiņu un ilgtspējas jautājumi kļūst aktuālāki, bankas jau šobrīd ir kļuvušas par starpnieku, lai veicinātu ekonomikas transformāciju uz videi draudzīgāku saimniecisko darbību. Bankas ir aktīvi iesaistījušās oglekļa neitralitātes mērķu sasniegšanā un mainījušas savu kreditēšanas, investīciju un pārvaldības politiku. Līdz ar to gan privātpersonām, gan uzņēmējiem ir jābūt gataviem, ka bankas arī turpmāk vairāk atbalstīs tos klientus, kuru rīcība sekmēs klimata pārmaiņu mazināšanos.

Pārmaiņu process jau ir sācies gan attiecībā uz tehnoloģiju inovācijām, gan iedzīvotāju paradumiem, un bankas to nedrīkst ignorēt. Latvijas bankas dati liecina, ka pērn klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits palielinājās par 25%, kas ir straujākais kāpums pēdējo gadu laikā. Dinamiskā vide ir izaicinošs laiks bankām, taču klients ir noteicējs, tāpēc bankām būs jāpielāgojas mainīgajām vajadzībām.