Ieguldījumi indeksu fondos - kas jāzina un jādara, ja vēlies izveidot savu portfeli?

Pasaulē ir virkne ar finanšu kompānijām, kas ir izveidojušas biržā tirgotus fondus (ETF), kas replicē dažādus vērtspapīru indeksus. Tas dod iespēju investoriem ieguldīt sev vēlamos akciju vai obligāciju grozos visā pasaulē. Starp lielakajiem šādu indeksu fondu piedāvātājiem ir "iShares", "Vanguard" un "Invesco". Tie gan ir tikai daži no indeksu fondu piedāvātājiem pasaulē, un ir svarīgi pirms ieguldīšanas rūpīgi salīdzināt šo fondu komisijas un likviditāti.

Savukārt Baltijas valstu galvenais biržas indekss ir "OMX Baltic Benchmark", un pēdējos piecus gadus tas ir pieaudzis vidēji 8,5% gadā. Attiecīgi ieguldījums Baltijas valstu lielākajos biržas uzņēmumos būtu bijis diezgan veiksmīgs ieguldījums. Turklāt Baltijas akcijas ir devušas nozīmīgi labāku atdevi kā, piemēram, Eiropas akciju tirgus indeksi "Stoxx 50", DAX un FTSE. Šajā indeksā ir apvienoti 22 vērtīgākie kotētie Baltijas valstu uzņēmumi, un tas ietver tādas kompānijas kā "Enefit Green", "HansaMatrix", "LHV" un "Kaubamaja". Tomēr tas nav vienīgais akciju indekss, ko aprēķina "NASDAQ" fondu birža - ir arī, piemēram, top 10 uzņēmumu indekss un (gandrīz) visu uzņēmumu indekss.

Diemžēl, ja ieguldītājam tagad būtu interese iegādāties Baltijas valstu uzņēmumu indeksu, daudz izvēļu variantu nebūtu. Ir tikai viens Baltijas indeksu fonda piedāvātājs, un to pārvalda Lietuviešu uzņēmums "Orion". Šis ieguldījuma fonds seko Baltic Benchmark indeksam. Diemžēl šim fondam ir ļoti augsta gada pārvaldīšanas komisija - 1% (pretstatā standartam 0,1-0,4%). Tāpat šo fondu ir grūti iegādāties un pārdot biržā, jo tam ir ļoti maza vai pat gandrīz neesoša likviditāte.

Tā kā nav laba piedāvājuma Baltijas valstu indeksu fondam, tad vienkāršākā alternatīva ir izveidot to pašam. Šobrīd tad ir arī izdevīgi, jo, piemēram, "Swedbank" visām Baltijas biržas akcijām piedāvā tirdzniecību bez komisijas maksas. Tas nozīmē, ka katrs investors var viegli izveidot akciju portfeli, ignorējot starpniecības izmaksas. Turklāt arī vērtspapīru turēšana līdz 100,000 eiro tagad ir bez maksas.

Lai izvēlētos uzņēmumus, kā pirmo soli biržas mājas lapā var lejupielādēt tabulu ar visiem tirdzniecībā esošiem uzņēmumiem. Piemēram, "Google Sheets" ļauj tabulā ievietot formulu (=googlefinance([ticker],"marketcap"), kas aprēķina katra uzņēmuma tirgus vērtību. Uzņēmumus pēc tam var sašķirot pēc to tirgus vērtības un aprēķināt to proporciju savā indeksā, balstoties uz katra uzņēmuma kapitalizāciju (vērtību). Ja kāds uzņēmums īpaši nepatīk, savā indeksā to var vienkārši neiekļaut. Lai citiem investoriem būtu vienkāršāk veidot savu portfeli, "Capitalia" ir izveidojusi "Google Sheets" tabulu, kas ļauj iepazīties ar veiktajiem aprēķiniem.

Visvienkāršāk ir izveidot vienāda svara portfeli. Piemēram, ja vēlaties ieguldīt 10 tūkstošus eiro, varat nopirkt katra emitenta akcijas viena tūkstoša eiro apmērā. Lai saglabātu katra uzņēmuma vienādo svaru, ik pa laikam gan šo portfeli vajadzēs rebalansēt. Rebalansēt nozīmē nopirkt vai pārdot portfeļa uzņēmuma akcijas, lai atgrieztos pie sākotnēji nolemtās akciju proporcijas portfelī. Vienāda svara portfelī tas nozīmētu pārdot to uzņēmumu akcijas, kuri ir palikuši vērtīgāki un piepirkt klāt tos, kuru cena ir kritusies.

Savukārt, ja savs portfelis ir izviedots pēc tirgus kapitalizācijas svariem, tas nebūs jābalansē, jo svari mainīsies automātiski. Rebalansēšana šādā gadījumā būs aktuāla tikai tad, ja kāds uzņēmums pametīs izvēlēto, piemēram, Top10 vērtīgāko uzņēmumu sarakstu. Tādā situācijā būs jāpārdod “aizgājējs” un jāiegādājais cita uzņēmuma akcija. Lai gan šis process nav tik vienkāršs, kā nopirkt vienu indeksa fondu biržā, tas tomēr ir īstenojams risinājums.

Savukārt akciju ieguldījumiem ārpus Baltijas valstīm indeksu fondu izvēle ir (pat pārāk) liela un vienkārši pieejama. Tāpēc noderīgi ir izstrādāt savu pieeju, kā filtrēt plašo fondu klāstu. Lielākie indeksu fondu (ETF) piedāvātāji pasaulē ir Blackrock (iShares), Vanguard un Invesco. Gan Vanguard, gan iShares klāstā ir tik plaša izvēle, ka noteikti var izvēlēties vienu no šiem un pārējos vienkāršības labad atmest. Turklāt abiem šo investīciju uzņēmumu indeksu fondiem arī ir ļoti līdzīgas komisijas.

Kad ir veikta šo izvēļu sašaurināšana, var sākt pievērst uzmanību jau pašai ieguldījumu stratēģijai. Ideja ir vienkārša un reizē arī sarežģīta - ieguldījuma stratēģija ir jāveido balstoties uz savu ticību, kur ilgtermiņā (domā 10-30 gadi) iet pasaules ekonomika. Respektīvi, kādas nozares, kādi reģioni un valstis varētu attīstīties straujāk un veiksmīgāk par citiem. Savukārt par pamatu saviem ieguldījumiem var izmantot attīstīto valstu un jaunattīstības indeksu fondus, piemēram, "iShares MSCI World" un "iShares MSCI Emerging Markets".

1. Pārvaldes izmaksas (expense ratio). Populārākajiem un lielākajiem fondiem šīm izmaksām būtu jābūt 0,1% līdz 0,25% apmērā gadā. Dažādiem specializētākiem fondiem pārvaldes komisijas var būt 0,4% līdz 0,6% gadā. Salīdzinoši reti ir indeksu fondi, kuru izmaksas pārsniegs šo apmēr.

2. Likviditāte. Jo lielāks un attiecīgi populārāks fonds, jo aktīvāka ir tirdzniecība ar to biržā. Eksotiskākiem un mazāk likvīdiem indeksu fondiem var būt situācija, kad atšķirība starp pirkšanas un pārdošanas cenu (spreads) biržā ir nesamērīgi augsta.

3. Valūta. Vieglāk ir iegādāties fondus tajā pašā valūtā, kādā ir tavi uzkrājumi. Tas aiztaupa, piemēram, komisijas par valūtas konvertāciju.

4. Dividendes. Indeksu fondi vai nu izmaksā saņemtās dividendes (distributing) vai atpakaļiegulda (accumulating). Gandrīz katram indeksu fondam ir iespēja izvēlēties starp šiem fondu sub-tipiem. Ja nevēlaties domāt par šo dividenžu atkal – ieguldīšanu, ieteicms izvēlēties indeksu fondus ar uzkrājošo principu.

Kopumā indeksu fondi ir vienkāršs un pieejams veids, kā jebkuram investoram sākt veidot uzkrājumus akcijās. Ieguldījumus var sākt pakāpeniski, ieguldot vienā vai divos indeksu fondos. Savukārt pakāpeniski, iepazīstot indeksu fondu pasauli detalizētāk, savus ieguldījumus var papildināt ar jau niansētākiem un specializētākiem fondiem.

*Augstāk paustais ir mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms par rekomendācijām veikt vai neveikt konkrētus ieguldījumus.