Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi.
Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju. Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.
Kad resursi ir limitēti, jādomā "ārpus kastes". Ne velti Latvijas lielākais potenciāls ir tieši radošums, kas ļauj mums gūt līderpozīcijas dažādās inovāciju jomās, apsteidzot daudz lielākas valstis. Latvija ir viena no jaudīgākajām investīciju piesaistītājām Eiropas Savienībā (ES). Starptautiskajiem investoriem esam interesanti vairāku iemeslu dēļ. Nu, kaut vai daži no tiem: varam lepoties ar inovāciju līdera statusu Baltijas mērogā (Bloomberg Innovation Index, 2021), esam otrie starp OECD valstīm Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā (Tax Foundation, 2022), un vairāk nekā 120 valsts pārvaldes pakalpojumu ir pieejami ar digitālo identitāti, nodrošinot attālinātu piekļuvi un dokumentu parakstīšanu. Latvija nodrošina pasaules līmeņa IKT infrastruktūru un augstus IKT reitingus, t. sk. esam plašākā un veiksmīgākā 5G militāro tehnoloģiju testa vide Eiropā, ieņemam 2. vietu starp OECD valstīm mobilo datu lietojumā (OECD Broadband Portal, 2022), un 23% Latvijas IKT speciālistu ir sievietes, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES dalībvalstīs (Eurostat, 2021).
Tā kā vairumam valstu neesam galamērķa tirgus, Latvijai pastāvīgi jādomā, kā palielināt savu eksportu, kaut arī 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu esam piedzīvojuši eksporta izaugsmi par 29,3%. Līdz šim Latvijas galvenās eksporta preces ir bijušas koksne un koksnes izstrādājumi, taču pēdējos gados arvien lielāku eksporta tirgus daļu aizņem produkti ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, ja pirms diviem, trim gadiem uz ASV eksportējām lielākoties pārtikas produktus un koksni, šobrīd nozīmīgākā eksporta prece ir elektronika. Arī valsts mērogā par prioritāriem attīstības virzieniem ir noteikti pieci sektori ar augstu pievienoto vērtību: biomedicīna, bioekonomika, viedā enerģija, viedie materiāli un fotonika, kā arī IKT un viedās pilsētas risinājumi. Tie ir ilgtspējīgi izaugsmes virzieni, kas var nodrošināt arī ievērojamu attīstības lēcienu ekonomikā. Kā panākt vēl straujāku inovāciju attīstību un iepludināt šajos sektoros vēl vairāk naudas, veicinot eksportu un radošumu?
Pirmā loģiskā doma – skatīties tajā virzienā, no kurienes Latvijas budžetā ieplūst visvairāk naudas, un tās ir Ziemeļvalstis. Mūsu lielākie investori ar 29% no visām investīcijām ir zviedri. Tā kā Latvijas mērķis ir pēc iespējas drīzāk panākt Rietumeiropu labklājības rādītājos, mums jāskrien ātrāk nekā citiem, un Ziemeļvalstis ir viens no svarīgākajiem eksporta tirgiem ar 18,9% lielu tirgus daļu, kas būtu jāpaplašina. Lai to veiksmīgi izdarītu, ir jāņem vērā vairāki faktori.
Pirmkārt, cenai ir nozīme pat Ziemeļvalstīs. Kaut arī skandināvi ir maksātspējīgi, tas nenozīmē, ka viņi ir gatavi maksāt par jebko. Otrkārt, Ziemeļvalstu tirgus Latvijai ir pietiekami liels. Treškārt, skandināvu partneriem ļoti svarīgs kritērijs ir reputācija, un šajā virzienā arvien lielāka nozīme būs ilgtspējai, ko pauda arī eksperti tūrisma un transporta nozares konferencē "Stena Line Baltic Business Conference".
Nenoliedzami viens no ilgtspējīgas uzņēmējdarbības stūrakmeņiem ir un būs digitalizācija, automatizācija, kas risina vairākus ilgtspējas izaicinājumus, t. sk. samazina dažādu resursu patēriņu un veicina produktivitāti. Tas ir īpaši svarīgi Latvijas ražotājiem šobrīd, kad daudzi Ziemeļvalstu uzņēmumi meklē iespējas slēgt savas ražotnes Āzijā, kas neatbilst ilgtspējas prasībām ne resursu patēriņa, ne darbaspēka labklājības ziņā, un pārcelt tās uz zaļāk domājošām valstīm. Tāpēc Latvijai būtu jāveicina ražošanas produktivitāti, ko būtiski uzlabo automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumi. Tāpēc arī LIAA šobrīd aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties atbalsta programmai digitalizācijas veicināšanai komercdarbībā ar kopējo finansējumu 40 miljonu eiro apmērā, ieguldot mērķtiecīgus resursus augstākas pievienotās vērtības procesu radīšanā.
Latvijai netrūkst veiksmes stāstu – pat tik prasīgajā Ziemeļvalstu tirgū. Un ne tikai IKT jomā, – arī pārtikas nozarē, inženierijā un metālapstrādē, būvniecībā un koka ēku konstruēšanā. Gandrīz katrā jomā, kur uzņēmumi sper īstos soļus, šo veiksmes stāstu var radīt. Ir laiks doties uz priekšu un mērķtiecīgi mainīt savu domāšanu un darbību, lai starptautiski panākumi nebūtu tikai veiksme, bet gan likumsakarīgs ilgtspējīgas izaugsmes instruments.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
