Pēteris Strautiņš: Vai Latvijas rūpniecību glābs droni?

Lielāko samazinošo ietekmi uz ražošanas apjomu aprīlī radīja kokrūpniecība, kuras izlaide gada griezumā samazinājās par 16,1%, ar to tieši saistītā mēbeļu ražošana saruka par 14,4%. Abās turpinās iepriekš jau sen prognozētā krīze, kuras galvenais iemesls ir mājokļu tirgus cikls Rietumeiropā un ASV. Pārtikas rūpniecība spēlē tai raksturīgo stabilizējošo lomu (0,0%), bet tradicionālo nozaru negatīvi neitrālajai ietekmei cenšas pretdarboties elektronika un vairākas mašīnbūves nozares.

Elektroniķi gada griezumā ražošanu palielināja par 24,3%, elektrotehniķi par 19%, bet iekārtu ražotāji pat par 32,7%. Citu transportlīdzekļu nozares dati netiek atklāti, bet var nojaust, ka šiem uzņēmumiem kopumā klājas ļoti labi. 2. ceturksnī šīs nozares vērtējums par to, cik mēnešu ražošanu nodrošina pasūtījumu portfelis, lēcienveidīgi auga no trīs līdz desmit. Statistiķi nesniedz datus par uzņēmumos notiekošo, taču, zinot šīs nozares struktūru un attīstību virzošos spēkus, varētu nodomāt, ka tas ir īpaši iespaidīgas dronu armādas pasūtījums. Pie pieauguma aprīlī atgriezās cita par augsti tehnoloģisku dēvējama nozare – ķīmiskā rūpniecība, kas pret pērno aprīli auga par 4,8%.

Šāda pretstatu pilna krīze var beigties divos veidos. Nosacīti modernās (nosacīti, jo arī kokapstrāde var būt moderna) nozares turpina augt, palielināt īpatsvaru un tādējādi gūt izšķirošu ietekmi uz ražošanas kopējo dinamiku. Nosacīti tradicionālās nozares var atgriezties pie izaugsmes. Var notikt abas lietas vienlaicīgi un tad rūpniecības rādītāji būs lieliski. Ir labas cerības, ka to sagaidīsim nākamajā gadā, bet līdz tam vēl ir jānodzīvo. Diemžēl tuvāko mēnešu laikā strauja situācijas uzlabošanās nav gaidāma.

Vai var cerēt, ka vismaz ir sasniegts svārsta kustības zemākais punkts un sāksies augšupeja? Atsevišķi uzņēmumu aptauju rezultāti ļauj to cerēt, bet nevaram būt par to pārliecināti. Salīdzinoši labvēlīgs iespaids rodas, vērtējot pasūtījumu vērtējumu datus, 2. ceturksnī uzņēmumu vērtētais pasūtījumu pietiekamības indekss, izteikts ražošanas apjoma mēnešos pieauga no 4,1 mēneša līdz 4,5 mēnešiem. Ievērības cienīgi kāpumi līdzās jau pieminētajiem transportlīdzekļiem ir reģistrēti apģērbu ražošanā un metālapstrādē.

Taču ir arī apstākļi, kas liek domāt, ka ražošana turpinās vārguļot līdz pat gada beigām. Maijā kopējais rūpniecības noskaņojums ievērojami pasliktinājās. Ražošanas apjomu gaidu prognozes kļuva negatīvas pēc pieciem mēnešiem plusu zonā. Pasūtījumu apjoma vērtējums mēneša datos nav būtiski mainījies jau sešus mēnešus un ir nedaudz zem vēsturiskās normas. Arī makroekonomiskā kopaina un biznesa cikla loģika neļauj cerēt uz atgriešanos pie izaugsmes šogad. Eirozonā vēl aug īstermiņa procentu likmes, kā to vēlas ECB, cenšoties samazināt inflāciju. Tas diemžēl notiek caur ekonomiskās aktivitātes bremzēšanu, bet rūpniecība ir viena no lielākajām cietējām, jo tā ir cikliska nozare. Latvijas un Baltijas rūpniecība turklāt ir īpaši cieši saistīta ar celtniecību, kuru ietekmē mājokļu tirgus krīze vairākos svarīgos eksporta tirgos.

Notiekošo var raksturot kā pandēmijas izraisīto svārsta kustību turpināšanos. Laikā no 2020. gada vidus līdz 2022. gada sākumam preču pieprasījuma svārsts tika aizstumts vienā virzienā - visiem vajadzēja preces, varēja kāpināt apjomus, bet jo īpaši cenas. Šobrīd patērētāji vairāk vēlas pakalpojumus, ekonomikas struktūras pārmaiņu negatīvo ietekmi pastiprina ECB novēlotā cīņa ar inflāciju. Krītošais plašās naudas apjoms un izejvielu cenas gan ļauj uzdot jautājumu, vai cīņa jau būtībā nav uzvarēta un ECB nepārspīlē, bet šis nav komentārs par monetāro politiku.