Ēriks Lingebērziņš: Atklāt tūrisma daudzpusību un vērtības, radot jaunas biznesa iespējas

Atklāt tūrisma daudzpusību

Atļaušos apgalvot, ka tūrisma nākotne šobrīd izskatās ļoti labi. Makrolīmeņa aspekti – laiks un mūsu aktīvais dzīves ilgums – ir par labu tam, lai mēs vairāk gribētu pavadīt brīvo laiku kvalitatīvi un saturīgi, un viens no veidiem, kā to īstenot, ir tūrisms, ceļošana, pasākumi, izklaide, respektīvi, mērķtiecīgi vadīts brīvais laiks. Tādējādi tūrisma jēdziens šobrīd ir būtiski paplašinājies. Ar tūrismu šobrīd saistās daudz kas – izklaide, brīvā laika pavadīšana, un tas ir viens no iemesliem, lai šajā jomā ienāktu jauni cilvēki.

Mēs zinām, kā mainās mūsu paradumi, pateicoties arī attālinātajam darbam un vispār darba jēdziens kā tāds. Cilvēki meklē interesantas vietas, kur varētu kādu laiku palikt. Mums varbūt pašsaprotami liekas, ka ziemas mēnešus varētu pavadīt siltākās zemēs. Tajā pašā laikā citiem, kuri negrib pavadīt tik karstas vasaras kā dienvidos, labprāt skatās mūsu virzienā. Patīkams klimats, skaista daba, garšīgs ēdiens, lieliskas kultūras un izklaides iespējas. Labi, ka Latvija nav galamērķis, kur brauc tikai viena iemesla pēc. Esam gājuši tūrisma attīstības ceļu no 90.gadiem, kamēr esam sapratuši, kas tad īsti esam – mēs neesam piemēroti masu tūrismam, vairāk savu unikalitāti mazākās formās, privātāki. Ar to varam pelnīt naudu un piedalīties Latvijas kopējās ekonomikas sildīšanā. Tādējādi, rezumējot – mēs esam interesanti caur dažādību.

Iespējas mazajam biznesam

Tieši pieaugošo iespēju dēļ, manuprāt, brīvas nišas tūrisma jomā ir tieši mikrouzņēmējdarbībai, uzsākot savu biznesu. Viss, kas ir vajadzīgs – zināšanas, dators un spēja komunicēt. Tas ir labs veids, kā izmēģināt, vai man ir prasmes biznesā vispār, jo nav jāsaražo nekas taustāms, varu vadīties pēc sajūtām, kas cilvēkiem ir nepieciešams. Tūrisms mainās, un tas rada jaunus virzienus jaunām darba formām.

Svarīgi izmantot arī atbalsta mehānismus, ko piedāvā, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī tīklošanās ar līdzīgi domājošiem vai vismaz sava reģiona uzņēmējiem. Piemēram, vienam ir viens produkts, bet otram cits, kas var būt par pamatu lieliskai sadarbībai. Viens ir spēja formāli sadarboties, bet otrs – radīt lietas kopā. Tūrisms lielā mērā ir uzticēšanās bizness.

Vadīt sajūtas un emocijas

Jāņem vērā, ka Latvijā, līdzīgi kā daudzviet citur pasaulē, pieprasījums pēc darbaspēka tūrismā ir lielāks, nekā tas ir pieejams. Nereti tūrisma attīstību var bremzēt tieši darbaspēka nepieejamība. No vienas puses, lai risinātu šo problēmu, var skatīties mākslīgā intelekta virzienā, no otras puses, nez vai klients būs priecīgs, ja viesmīļa vietā viņu apkalpos robots. Svarīgs līmenis būtu tūristu pieredzes vadīšana, lai pakalpojums būtu ļoti precīzi atbilstošs tam, ko mēs gaidām. Tas ir darbs ar datiem, cilvēku izzināšana, piedāvājuma izzināšana. Tūrismu redzu kā nozari, kur arvien vairāk nepieciešams plānot un vadīt dažādus procesus. Mēs nesniedzam pakalpojumu, bet vadām sajūtas un emocijas. Sākumā jārada, tad jāpārdod un jāvada, lai pakalpojums būtu tāds, kādu to esam iecerējuši, padarot to kvalitatīvu un efektīvu. Tāpat kā Latvijas ekonomikā kopumā, arī tūrismā ir jārunā par produktivitāti un inovācijām. Tūrismā efektivitāti var kāpināt, racionālāk izmantojot resursus, laiku un mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, biļešu rezervācijas iespējas, klientu apmierinātības mērījumi.

Ārvalstu tūrista profils

Kāds patlaban ir Latvijas ārzemju tūrista profils? Esam inovatīvi tūristu segmentēšanā. Esam nodefinējuši jēdzienu "vietējais+", jo nozare saprata, ka tūrists no Lietuvas un Igaunijas neko daudz neatšķiras no mums, un mēs varam būt ilgtspējīgi resursu plānošanā no Lietuvas un Igaunijas un tur pārdot to, kas der vietējiem. Tas ļoti labi strādā – pēdējo gadu laikā tūristu skaits no Lietuvas un Igaunijas iet stabili uz augšu. Tas mums ļauj vairāk resursu plānot. Protams, esam interesanti arī citiem ģeogrāfiski tuvākiem tirgiem – somiem, vāciešiem. Tāpat britiem, neaprobežojoties tikai ar vecpuišu un vecmeitu ballītēm. Vasaras sezonā esam interesants galamērķis arī dienvideiropiešiem. Ne visi var atļauties doties Norvēģiju – ja gribas vēsāku klimatu, tad laba alternatīva ar tīriem mežiem un gaileņu mērci ir Latvija. Palielinās arī tūristu skaits no ASV. Pandēmijas dēļ tik daudz tūristu neesam redzējuši no Āzijas valstīm, taču tie pamazām sāk atgriezties. Tajā pašā laikā pandēmijas dēļ esam tikuši pie lielāka tūristu skaita no Polijas. Salīdzinot ar mūsu konkurentiem Igauniju un Lietuvu, esam labāk sasniedzami – mums ir sava nacionālā aviokompānija, starptautiska lidosta, kas attīstās, Rīga kļūst arvien labāk sasniedzama. Tas dod impulsu nozarei meklēt un radīt risinājumus, ar kuriem mēs varam uzrunāt pēc iespējas dažādākus tūristus. Kopumā papētot statistiku, ko saņemam no viesu uzņēmējiem, figurē pavisam 127 valstis.

Atbalstīsim savējos!

Lai arī tālāka ceļojuma pieredzi grūti salīdzināt ar ceļojumu pašu zemē, jaunus iespaidus un izraušanos no ikdienas rutīnas var sniegt arī 50 kilometru attāls izbrauciens un pat restorāna apmeklējums. Šīsvasaras tūrisma objektu vidū noteikti ieteiktu iekļaut Cesvaines pils apmeklējumu. Tāpat Dobeles pili, kur no drupām esam radījuši jaunu objektu, dažādas citas pilis un muižas, Latgales kempingus. Reģionos ir parādījušās dažādas degustāciju vietas. Gastronomija ir kļuvusi par nozīmīgu ceļojumu sastāvdaļu, kas paver jaunas biznesa iespējas. Varu ieteikt pat uz dullo izvēlēties vienu Latvijas reģionu un tad katrā vietā atrast interesantu piedāvājumu. Šobrīd attīstās arī dažādi digitalizācijas rīki, un informācija, ko piedāvā katra novada pašvaldība, kļūst arvien pilnvērtīgāka.

Sākoties aktīvajai vasaras sezonai, atkal gribētos aicināt ikvienu iejusties "vietējā aģenta" lomā, izpētot savas dzīvesvietas apkārtni vismaz 50 kilometru rādiusā, padomājot par apskates vērtām vietām. Mēs katrs vietējais iedzīvotājs esam daļa no tūrisma ekosistēmas. Tas arī var vairot prieku pašiem par to, kas esam, kāda ir tā dažādība un daudzveidība, nevis paļauties uz lietām un vietām, kuras zinām, bet izmēģināt kaut ko jaunu. Tādējādi ne tikai paši gūsim jaunu pieredzi bez lieliem tēriņiem, bet arī sniegsim atbalstu mazajam biznesam, kas bieži nozīmē senlolota sapņa īstenošanu.