Viens no mūsu gadsimta lieliskākajiem sasniegumiem ir iespēja ērti zvilnēt dīvānā, pludmalē vai meža noriņā un sarunāties ar draugu, kurš atrodas otrā pasaules malā. Attīstoties internetam un e-videi, mobilo sakaru operatori audzē savu tīklu, paplašinot iespēju robežas un veicinot e-pakalpojumu, attālinātā darba un izklaides pieejamību. To, kādus mobilos sakarus izvēlēties, nosaka dažādi kritēriji, starp kuriem kā galvenos var minēt sakaru pieejamību, kvalitāti un cenu. Taču domāju, ka daudz nekļūdīšos, sakot – visus mobilo tālruņu lietotājus vieno kopīga vēlme: ātri, kvalitatīvi un pat meža vidū pieejami sakari.
Latvijā esam diezgan izlutināti ar iespaidīgu datu pārraides ātrumu un uzticamu, stabilu mobilā tīkla pārklājumu. Bet tas, protams, nerodas tukšā vietā. Kas tad nosaka to, cik labi mobilie sakari mums pieejami? Lielā mērā – fizika. Un tālāk jau gudra radio tīkla plānošana.
Bāzes staciju skaits – vienmērīgam tīkla pārklājumam un jaudai
Mobilā tīkla pārklājumu nosaka bāzes staciju skaits. Katra bāzes stacija izstaro signālu noteiktā frekvencē (svārstību skaits vienā laika vienībā, kuru mēra hercos), un šis signāls pavājinās, attālinoties no bāzes stacijas. Jo tālāk no bāzes stacijas atrodas mobilais tālrunis, jo vājāks ir signāls, kuru tas uztver. Toties jo zemāka frekvence, jo, signālam izplatoties vidē, tas vājinās lēnāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
