Elīna Lesničenoka: Energokopienu attīstību Latvijā kavē nepilnīgi izstrādātie normatīvie akti

Elektroenerģijas tirgus pēdējo divu gadu laikā ir pieredzējis straujas izmaiņas un cenu svārstības visā Eiropā, sasniedzot rekordlielas elektroenerģijas cenas arī Latvijā. Straujais elektroenerģijas cenu kāpums neizbēgami ietekmēja kā mājsaimniecības, tā uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā, kas savukārt mudināja elektroenerģijas patērētājus īstenot risinājumus energoneatkarības jomā, lai mazinātu elektroenerģijas cenu svārstību negatīvo ietekmi. Minētie apstākļi sekmēja pozitīvu lēcienu elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši izmantojot saules enerģiju – elektroenerģijas sadales sistēmai vien pieslēgtā saules enerģijas ražošanas jauda pusgada laikā palielinājusies teju uz pusi no 80MW 2022. gada oktobrī līdz aptuveni 150 MW 2023. gada maijā.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas vērtējams kontekstā ar elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugumu, ir saražotās elektroenerģijas efektīva izmantošana, jo īpaši tad, ja elektroenerģijas ražošana notiek pašpatēriņa vajadzībām, piemēram, mājsaimniecības vai ražošanas uzņēmuma ietvaros. Tomēr ne vienmēr konkrētajā brīdī saražotās elektroenerģijas apjoms ir ekvivalents nepieciešamajam pašpatēriņam, kā rezultātā rodas elektroenerģijas "pārpalikums", kura efektīvu izmantošanu var nodrošināt, to akumulējot, nododot kopējā tīklā vai izmantojot energokopienas ietvaros. Lai gan Latvijā energokopienu jēdziens un energokopienām izstrādātais tiesiskais regulējums stājās spēkā šī gada 1. janvārī un ir samērā jauns, Eiropas Savienības tiesību aktos; tas sastopams jau ilgāku laiku, un tieši energokopienas tiek uzskatītas par vienu no efektīvākajiem instrumentiem, kā iedzīvotājiem un uzņēmējiem samazināt savus izdevumus par patēriņam nepieciešamo enerģiju, pēc iespējas izmantojot energokopienas ietvaros pašu saražoto.

Jau iepriekšminētais Energokopienu regulējums nacionālā līmenī neaprobežojas vien ar Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto. Atbilstoši Enerģētikas likumam Ministru kabinetam līdz šā gada 28. februārim bija jāpieņem noteikumi, kas nosaka kritērijus atjaunojamās enerģijas energokopienas teritoriālajai saistībai ar atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu, kā arī noteikumi, kas regulē atbalsta programmas piešķiršanas kārtību un nosacījumus energokopienām, kuras enerģijas ražošanai izmanto tikai atjaunojamos energoresursus. Lai gan Enerģētikas likumā ir noteikts termiņš minēto noteikumu pieņemšanai, to izstrāde šķietami ir aizkavējusies un šobrīd publiski nav pieejami pat izstrādāto tiesību aktu projekti.

Ņemot vērā, ka energokopienu izveidei nepieciešamas investīcijas, kas saistītas ar ražošanas iekārtu ieviešanu, tas sākotnēji nes zināmu finansiālu risku. Īpaši būtiska loma ir atbalsta programmas energokopienām izstrādei, lai potenciāli izveidojamai kopienai būtu iespēja apjaust nepieciešamo investīciju apjomu enerģijas ražošanas tehnoloģiju ieviešanai, būt informētiem par iespējamo atbalsta programmu un tās nosacījumiem, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī prognozēt ekonomisko ieguvumu pēc enerģijas ražošanu uzsākšanas, nosakot atmaksāšanās laiku. Līdz ar to galvenie šī brīža šķēršļi energokopienu attīstībai Latvijā ir nepilnvērtīgi izstrādāts normatīvo aktu kopums.

Lai gan sabiedrības līdzdalībai enerģijas ražošanā Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir novērojama pieaugoša tendence, jo īpaši elektroenerģijas ražošanā, tomēr savlaicīga normatīvo aktu izstrāde jautājumos, kas skar energokopienu regulējumu, kavē energokopienu kā ilgtspējīgas un ekonomiski izdevīgas enerģijas ražošanas koncepciju attīstību. Virzībā uz Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanu, tai skaitā enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanu, pilnvērtīga energokopienu regulējuma izstrāde ir būtisks instruments, kā stimulēt sabiedrību iesaistīties nacionālo mērķu īstenošanā.