Elīna Lesničenoka: Energokopienu attīstību Latvijā kavē nepilnīgi izstrādātie normatīvie akti

Elektroenerģijas tirgus pēdējo divu gadu laikā ir pieredzējis straujas izmaiņas un cenu svārstības visā Eiropā, sasniedzot rekordlielas elektroenerģijas cenas arī Latvijā. Straujais elektroenerģijas cenu kāpums neizbēgami ietekmēja kā mājsaimniecības, tā uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā, kas savukārt mudināja elektroenerģijas patērētājus īstenot risinājumus energoneatkarības jomā, lai mazinātu elektroenerģijas cenu svārstību negatīvo ietekmi. Minētie apstākļi sekmēja pozitīvu lēcienu elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši izmantojot saules enerģiju – elektroenerģijas sadales sistēmai vien pieslēgtā saules enerģijas ražošanas jauda pusgada laikā palielinājusies teju uz pusi no 80MW 2022. gada oktobrī līdz aptuveni 150 MW 2023. gada maijā.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas vērtējams kontekstā ar elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugumu, ir saražotās elektroenerģijas efektīva izmantošana, jo īpaši tad, ja elektroenerģijas ražošana notiek pašpatēriņa vajadzībām, piemēram, mājsaimniecības vai ražošanas uzņēmuma ietvaros. Tomēr ne vienmēr konkrētajā brīdī saražotās elektroenerģijas apjoms ir ekvivalents nepieciešamajam pašpatēriņam, kā rezultātā rodas elektroenerģijas "pārpalikums", kura efektīvu izmantošanu var nodrošināt, to akumulējot, nododot kopējā tīklā vai izmantojot energokopienas ietvaros. Lai gan Latvijā energokopienu jēdziens un energokopienām izstrādātais tiesiskais regulējums stājās spēkā šī gada 1. janvārī un ir samērā jauns, Eiropas Savienības tiesību aktos; tas sastopams jau ilgāku laiku, un tieši energokopienas tiek uzskatītas par vienu no efektīvākajiem instrumentiem, kā iedzīvotājiem un uzņēmējiem samazināt savus izdevumus par patēriņam nepieciešamo enerģiju, pēc iespējas izmantojot energokopienas ietvaros pašu saražoto.