Foto: Publicitātes foto
Preču cenas veikalos un tirgotāju "alkatība" pēdējā laikā ir kļuvusi teju par galveno tēmu ziņu virsrakstos, ko mazliet atšķaida vien reportāžas no Dziesmusvētkiem un drausmīgā nelaimes gadījumu statistika. Un cilvēciski šīs tēmas aktualitāti var saprast - valstī ir augsta inflācija, mūsu reģionā ir valstis, kur preču cenas ir zemākas un mums katram iekšā ir taisnības cīnītājs, kas vēlas saprast – kā tad tā? Un, protams, atrast šai situācijai vainīgo!

Tirgotājs ir ērts "vainīgais" – pats gandrīz neko neražo, tik pērk un pārdod, turklāt ir skaidrs, ka, ienākot veikalā, lielākā daļa no mums skaudri apzinās - gribas ļoti daudz ko, bet naudas visam nepietiek! Un te pat nav nozīmes, cik lieli ir personīgie ienākumi. Brīvā tirgus ekonomikas apstākļos piedāvājums vienmēr pārsniedz atsevišķa indivīda finansiālās iespējas. Tā kā mūsu kultūrā vēl arvien ir samērā populāri atbildību par situāciju novelt uz kādu abstraktu un milzīgu "ļauno", piemēram, valsti, valdību vai vakcīnām, nav pārsteigums, ka arī šajā situācijā ir vainīgais – tirgotājs, kura uzņēmējdarbības finansiālais pamats ir produktiem piemērotais uzcenojums! Un tas noteikti ir pārāk liels, visi to zina! Vislabāk zina tie, kas nekad nav nodarbojušies ar uzņēmējdarbību un tirgojuši tikai savu lietoto auto kādā pazīstamā sludinājumu portālā. Viennozīmīgi – lētāk, nekā savulaik nopirka.

Preču cenas veikala plauktā visiem ir labi redzamas. Tās var salīdzināt starp dažādām tirdzniecības vietām un pat valstīm, tās ir viegli apspriest, fotografēt un kritizēt. Bet kas tad īsti veido preces cenu veikala plauktā? Vai tiešām tirgotājs piemēroto uzcenojumu "uzmet uz labu laimi" pēc iespējas augstāku?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!