Atis Krūmiņš: Risinājumi pensijas sistēmas uzlabošanai – vai pietiekami un tālredzīgi?

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Jau iepriekš sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām ir tapuši grozījumi, lai pilnveidotu pensiju sistēmu un uzlabotu iedzīvotāju iespējas saņemt lielāku pensiju. Piemēram, jaunie pensiju 2. līmeņa dalībnieki vairs netiek novirzīti uz konservatīvajiem, bet aktīvajiem pensiju plāniem, tādējādi paaugstinot iespēju uzkrāto kapitālu ievērojami palielināt. Savukārt no nākamā gada vidus pensiju pārvaldītājiem būs jāinformē klienti, vai izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst vecumam. Kā liecina "Luminor" veiktā VSAA datu analīze, šobrīd aptuveni divām trešdaļām pensiju 2. līmeņa dalībnieku nav izvēlēts vecumam atbilstošs ieguldījumu plāns – 60% ieguldījuši pārāk konservatīvos pensiju plānos, bet 6% – pārāk aktīvos. Ilgtermiņā atrašanās nepareizā pensiju plānā var rezultēties ar divreiz vai pat trīsreiz mazāku iegūto kapitālu pensionējoties.

Jaunākos izmaiņu priekšlikumus varētu būt veicinājis pēdējo gadu satraukums par svārstīgajiem finanšu tirgiem, kuri ietekmēja uzkrāto pensiju kapitālu 2. un 3. līmenī. Tas atstāja negatīvu iespaidu uz tiem iedzīvotājiem, kuri tobrīd pensionējās. Ja attiecībā uz pensiju 3. līmeni iedzīvotājiem ir plašākas izvēles iespējas, kad sākt izmantot uzkrāto kapitālu, uz 2. pensiju līmeni – nē. Lai risinātu problēmu par uzkrātā kapitāla vērtības kritumu un tās piefiksēšanu pensionēšanās brīdī, tiek piedāvāts piecus gadus pirms pensionēšanās iedzīvotājiem ļaut 2. līmeņa kapitālu pārnest uz pensiju 1. līmeni. Pensiju sistēmas dalībnieku izvēles iespēju paplašināšana uzkrātā kapitāla izlietošanai, sasniedzot pensijas vecumu vai tam tuvojoties, ir apsveicama, tomēr, vērtējot no finansiālā ieguvuma puses, ir grūti saskatīt, kā piedāvātais risinājums uzlabos vidējā nākotnes pensionāra uzkrātā kapitāla vai pašas pensijas apmēru.

Šis drīzāk ir tehnisks risinājums kā reakcija uz pēdējo gadu situāciju finanšu tirgos, un tas nerisina problēmu pēc būtības. Iedzīvotājam tiek piedāvāts iejusties finanšu tirgus speciālista lomā un uzminēt brīdi, kad uzkrātais pensiju 2. līmeņa kapitāls piecu gadu periodā pirms pensijas vecuma sasniegšanas būs sasniedzis augstāko punktu un to būs vērts pārnest uz pensiju 1. līmeni. Šādus minējumus ir ļoti grūti izdarīt pat speciālistiem, kas ikdienā seko līdzi finanšu tirgiem. Mana pieredze liecina, ka cilvēka dabā ir reaģēt uz notikumiem sasteigti un emocionāli tieši tirgus kritumu periodos, kas novestu pie finanšu tirgos ieguldītā kapitāla pārvešanas uz pirmo līmeni nepiemērotā brīdī. Svārstības finanšu tirgos ir daļa no normāla ieguldījumu procesat, un ar tām ilgtermiņā ir jārēķinās.

Daudz vienkāršāk ir novērtēt šī brīža situāciju vēsturiskā, piemēram, piecu gadu ilgā kontekstā, nevis minēt, kas notiks nākamajos piecos gados, tādēļ jauno piedāvājumu varētu uzlabot, ļaujot atlikt pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu pensionējoties, ja ieguldītāja ieskatā attiecīgais brīdis nav labākais laiks kapitāla vērtības piefiksēšanai tirgus krituma rezultātā. Vēsturiski finanšu tirgi atgūstas salīdzinoši ātri, un, pēc Luminor aprēķiniem, konservatīvākām stratēģijām, kuras ir atbilstošas pirmspensijas vecumam, būtiskākās krituma daļas atgūšanās laiks ir 2 līdz 3 gadi, kad tiek sasniegtas vai gandrīz sasniegtas iepriekšējās augstākās vērtības.

Vidējais sagaidāmais dzīves ilgums pensijā šobrīd ir nedaudz zem 20 gadiem, kas ir ievērojams periods. Ja šajā laikā kapitālam ļautu turpināt pelnīt finanšu tirgos, tas palielinātu pensijas apmēru. Finanšu nozares asociācijā sadarbībā ar vairākiem partneriem esam izstrādājuši priekšlikumus pensiju sistēmas uzlabošanai tieši attiecībā uz kapitāla izmantošanu pensijas vecumā. Ir tapuši vairāki scenāriji, tostarp piedāvājot pensiju sistēmas dalībniekiem uzkrāto kapitālu izņemt pakāpeniski. Šim risinājumam ir vairāki ieguvumi, tajā skaitā tas gan atrisinātu problēmu ar pagājušajā gadā pieredzēto, kad iedzīvotāji ir spiesti piefiksēt visu kapitāla vērtību finanšu tirgiem zemā punktā, gan arī ļautu kapitālam strādāt finanšu tirgos pensijas saņemšanas laikā. Sasniedzot pensijas vecumu, es personīgi izvēlētos tieši šādu izmaksas iespēju.

Pensiju sistēmas uzlabojumi ir nepieciešami, taču tiem jābūt tādiem, kas veicina uzticamību sistēmai un ļauj sasniegt lielāku kapitāla pieaugumu iedzīvotāju aktīvo darba gaitu laikā un uzkrāto līdzekļu iespējami lielāku pirktspējas saglabāšanu jau pensijas gados. Izmaiņas sistēmā ir jāveido, balstoties uz tā saucamajām noklusējuma iespējām, kurām ir jāpalielina varbūtība sasniegt sistēmas mērķi – nodrošināt pēc iespējas lielāku pensiju, nevis pieļaut, ka emociju mudināti (bailēs no finanšu tirgus krituma un ieguldījumu vērtības samazināšanās) 2. līmeņa dalībnieki pieņemtu lēmumus, kas negatīvi ietekmē kapitālu ilgtermiņā. Manā skatījumā, dalībniekiem dota iespēja uzminēt tirgus līkņu augstāko punktu periodā pirms pensijas, visticamāk, novedīs pie pretēja rezultāta – kapitāla izņemšanas tirgus panikas brīžos un no tā izrietošas iespējamas vilšanās par pensiju sistēmu.

Sagaidām turpmāku visaptverošu diskusiju ar nozares dalībnieku iesaisti par jaunajiem priekšlikumiem pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla izmantošanas scenārijiem un ceram, ka tie tiks pilnveidoti.