“220.lv marketplace” pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols
Foto: Publicitātes foto
Lai šodien attīstītos un augtu e-komercijas nozarē, uzņēmējiem ir jāsper drosmīgi soļi un jāiet jaunos tirgos. Līdz šim tas veiksmīgi ir izdevies kaimiņvalstu tirgos, tomēr ar Baltijas valstu tirgu biznesa iespēju stāsts nebeidzas. Cik viegli ir ieiet Somijas tirgū un, vai mūsu uzņēmēji tajā var izturēt konkurenci un pircēju prasības?

E-komercija pēc pandēmijas laikā piedzīvotā straujā kāpuma teju 40% apmērā, nu ir atgriezusies ikdienas attīstības tempā ar mēreni stabilu ikgadējo izaugsmi vidēji 20% robežās gadā.

Latvija ir maza valsts ar šauru tirgu, līdz ar to uzņēmējiem ir jādomā par darbības paplašināšanu ārvalstīs. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad visā pasaulē un Eiropā novērojama ekonomikas bremzēšanās, līdz ar to nākamais attīstības lēciens ir meklējams citos tirgos un, ja uzņēmējam ir vēlēšanās augt, darīt, kā līdz šim, vairs nevar. Ir jāmeklē jaunas iespējas.

Viena no tādām ir savu preču eksportēšana uz Lietuvu un Igauniju, kas jau šobrīd notiek, tirdzniecības centra internetā 220.lv Marketplace platformas pārdevējiem labākos rezultātus uzrādot tieši Lietuvā, proti, pārdošanas apjomam kaimiņvalstī sasniedzot 38%. Tomēr līdzās tuvajiem kaimiņiem šodien ir pienācis laiks raudzīties plašāk - Skandināvijas virzienā, kur vietējiem pārdevējiem ir tik pat lielas izredzes kāpināt darbības apjomu, eksportējot savas preces uz Somiju.

Somijas e-komercijas tirgus potenciālu apstiprina "PostNord" e-komercijas pētījuma dati par 2022.gada Ziemeļvalstu patērētājiem, kuri labprāt iepirkušies arī citu valstu interneta vietnēs. Proti, pētījums atklāj, ka 80% līdz 90% patērētāju visās Ziemeļvalstīs iesaistījušies "pārrobežu" e-komercijā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gadā Somija bija Latvijai septītais nozīmīgākais eksporta partneris, pirmo piecinieku noslēdzot vienai Skandināvijas valstij - Zviedrijai. Eksportēto preču augšgalā gan bija tādi lielie vaļi kā koks, koka izstrādājumi un kokogle; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas, tomēr arī rūpniecības preces ir iespējams kāpināt.

Lai tas notiktu, ir nepieciešamas ne tikai preces un tirdzniecības platforma kā risinājums, kā preču tirdzniecību uzsākt, bet arī izpratne par vietējiem pircējiem. Un te ir vairāki secinājumi, ko jau esam guvuši par Somijas pircējiem, Somijas tirgū ar 220.lv Marketplace platformu darbojoties kopš maija. Viens no piemēriem ir preču saņemšana. Proti, pārdodot Somijā, labāk precēm norādīt garāku piegādes termiņu, nekā nepiegādāt laikā. Varbūt tāpēc, ka platības ziņā Somija ir liela valsts, kur piegāde tai pat dienā vai nākamajā nav tik izplatīta kā pie mums, proti, somu pircēji ir gatavi gaidīt preci ilgāk nekā mūsu pircēji. Tātad, pārdevējiem, piedāvājot piegādes laikus, ir jādomā divreiz un īpaši jāizvairās no kavēšanās.

Arī "220.lv Marketplace" platformas darbības rezultāti pēc paplašināšanās Somijā apstiprina, ka pirmajos divos darbības mēnešos Somijā vidējais pircēja groza izmērs bija par aptuveni 65% lielāks nekā Baltijas valstīs. Tas apliecina, ka somu pircēji izvēlas kvalitatīvas un dārgākas preces, un tas jāņem vērā ikvienam, kurš plāno uzsākt preču pārdošanu šajā tirgū. Savukārt, ja raugāmies pirmo divu darbības mēnešu griezumā Somijā, somu pircēji veikuši 12 000 pasūtījumu, no kuriem 3000 pasūtījumu saņēmuši Latvijas pārdevēji.

Raugoties no patērētāju viedokļa, Somiju droši var dēvēt par labklājības valsti kas nozīmē, ka pircēji labi apzinās savas tiesības un tiem piemīt drosme tās arī pieprasīt. Ja pircēji būs vīlušies preces kvalitātē, visdrīzāk viņi to atgriezīs un otrreiz neiepirksies. Somu pircēji arī mēdz ļoti detalizēti analizēt vairāku līdzīgu produktu īpašības, lai izvēlētos labāko. Tāpēc katram produktam ir nepieciešams ļoti skaidrs un detalizēts preces apraksts, kopā ar visu tehnisko informāciju un specifikācijām, lai klients var atrast visu informāciju, neradot turpmākus jautājumus.

Apzinos, ka nav viegli būt veiksmīgam e-komercijas pārdevējam Somijas tirgū, īpaši zinot, cik lielas atšķirības ir vērojamas mūsu un Skandināvijas reģiona pircēju paradumos. Tomēr mēs esam uz pareizā ceļā un to apstiprina arī līdz šim sasniegtie rezultāti. Domāju, ka arī konkurences ziņā Baltijas valstu pārdevējiem ir zināmas priekšrocības, jo varam piedāvāt tikpat kvalitatīvus, ilgtspējīgus un oriģinālus produktus, bet, iespējams, par zemākām cenām, nekā piedāvā skandināvu ražotāji un pārdevēji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!