Medijos tiek analizēti un salīdzināti dažādu tirgotāju piedāvājumi, salīdzinātas cenas Latvijā un citās valstīs, un nereti tiek piesauktas dažādas valsts iestādes, kurām vajadzētu izskaidrot vai pat mazināt produktu augstās cenas. Arī Konkurences padome bieži tiek pieminēta šajās diskusijās. Tādēļ mums šķita interesanti aplūkot, kā un vai vispār ir iespējams izmantot konkurences tiesības, lai ietekmētu pārtikas cenas, un kādi ir Konkurences padomes rīcībā esošie instrumenti.
Jāpiebilst, ka Konkurences padome jau zināmā mērā ir iesaistījusies šajā procesā, paziņojot, ka uzsākusi tirgus uzraudzību un lūgšot informāciju no tirdzniecībā iesaistītajām personām.
Kādi varētu būt potenciālie Konkurences padomes secinājumi šajā situācijā?
Atbilstoši publiski pieejamai informācijai Konkurences padome pašlaik veic konkrētu produktu tirgus uzraudzību par iepirkumu cenām, izejvielu cenām un citiem faktoriem, kas ietekmē pārtikas preču gala cenu. Informācija pieprasīta no aptuveni 10 tirgus dalībniekiem.
Tirgus uzraudzība ir viens no Konkurences likumā norādītajiem instrumentiem, kas ir Konkurences padomes rīcībā līdztekus pārkāpumu izmeklēšanai. Proti, tirgus uzraudzības uzsākšana nebūt vēl nenozīmē, ka ir saskatāms kāds konkurences tiesību pārkāpums – šādu aizdomu gadījumā piemērotāks instruments būtu uzreiz apsvērt pārkāpuma izmeklēšanu. Kā norāda pati Konkurences padome savā interneta vietnē: "Tirgus uzraudzība ir padziļināta konkurences situācijas analīze kādā konkrētā tirgū, izmantojot gan publiski pieejamu informāciju, gan uzņēmumu datus."
Taču arī tirgus uzraudzības veikšanā iestādei ir piešķirtas pietiekami plašas pilnvaras, kas ir tādas pašas kā pārkāpumu izmeklēšanas gadījumos: tiesības pieprasīt informāciju no tirgus dalībniekiem un citām personām, kā arī doties pieteiktos un nepieteiktos apmeklējumos pie tirgus dalībniekiem, pieprasīt uzrādīt dokumentus un pat izņemt dokumentus, mantas un informācijas nesējus.
Taču rodas jautājums, vai šādas uzraudzības rezultātā Konkurences padome varētu potenciāli pieņemt kādu lēmumu, kas ietekmētu vai kaut kādā veidā uzlabotu faktisko cenu līmeni tirgū.
Iespēja uzraudzības rezultātā ierosināt pārkāpuma lietu un veikt izmeklēšanu
Ja tirgus uzraudzības veikšanas laikā Konkurences padomei rastos aizdomas, ka varētu būt noticis kāds Konkurences likuma pārkāpums, iestāde ir tiesīga ierosināt pārkāpuma lietu un uzsākt izmeklēšanu.
Piemēram, Konkurences padome tirgus uzraudzības veikšanas rezultātā teorētiski varētu secināt, ka kādam no tirgus dalībniekiem ir dominējošais stāvoklis, un izmeklēt, vai tas netiek ļaunprātīgi izmantots. Dominējošais stāvoklis nozīmē to, ka vienam vai vairākiem tirgus dalībniekiem ir tāds ekonomisks stāvoklis konkrētajā tirgū, ka tas spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Dominējošais stāvoklis pats par sevi nav pārkāpums, taču likums to aizliedz ļaunprātīgi izmantot. Atbildība par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu var ietvert naudas sodu līdz pat pieciem procentiem no sodītā uzņēmuma pēdējā finanšu gada apgrozījuma.
Attiecībā uz izpēti par pārtikas cenām gan būtu ļoti apšaubāms, ka Konkurences padome varētu konstatēt dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kāda uzņēmuma rīcībā. Proti, vismaz no publiski pieejamās informācijas nešķiet, ka Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū būtu kāds tik ietekmīgs tirgus dalībnieks, kuram varētu būt dominējošais stāvoklis un kurš to potenciāli varētu arī ļaunprātīgi izmantot.
Lai gan Latvijas konkurences tiesības neparedz tirgus daļas prezumpcijas dominējošā stāvokļa konstatēšanai, tomēr praksē šādas bažas parasti rodas, ja uzņēmuma tirgus daļa sasniedz vismaz 40% konkrētajā tirgū, turklāt ir pietiekami noturīga. Protams, ka pārtikas mazumtirdzniecības tirgū ir daži plašāk pazīstami vai populārāki līderi, kas izceļas uz pārējo mazumtirgotāju fona. Taču šī izcelšanās nav tik izteikta, lai varētu runāt par dominējošo stāvokli, un kopumā šajā tirgū novērojama asa konkurence un pat cīņas (piemēram, dažādas salīdzinošu reklāmu kampaņas, atlaižu kampaņas, utt.) dažādu tirgus dalībnieku starpā.
Tirgus uzraudzības laikā Konkurences padome arī varētu pārbaudīt, vai nav konstatējamas pazīmes, kas liecinātu par kādu tirgus dalībnieku aizliegto vienošanos. Aizliegtas vienošanās konkurentu starpā jeb tā sauktais kartelis ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kura pamatā ir tirgus dalībnieku vienošanās par konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu.
Pēdējo gadu laikā Konkurences padome ir pieņēmusi vairākus publiski skaļi izskanējušus lēmumus par karteļiem dažādās nozarēs, jānorāda gan, ka daži no tiem joprojām ir apstrīdēti tiesā. Aizliegtās vienošanās ir uzskatāmas par spēkā neesošām no to noslēgšanas brīža, un sodi aizliegtu vienošanos pārkāpumu lietās ir ļoti ievērojami: līdz 5%, bet karteļu gadījumā pat līdz 10% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram iesaistītajam uzņēmumam.
Tomēr pārtikas mazumtirdzniecības gadījumā, ievērojot publiski redzamo aso konkurenci starp tirgus dalībniekiem, nešķiet saprātīgi domāt, ka šajā tirgū šādas aizliegtās vienošanās būtu notikušas vai pat teorētiski būtu iespējamas. Lai notiktu jebkāda vienošanās, ir nepieciešama koordinācija jeb gribu saskaņošana starp tirgus dalībniekiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur ir milzīgs, daudzveidīgs un dinamisks preču klāsts, kā arī regulāri notiek dažādas preču noieta veicināšanas kampaņas, šāda gribu saskaņošana šķiet diezgan utopiska.
Nevar gan izslēgt, ka tirgus uzraudzības rezultātā tiktu secināts, ka pārtikas cenas dažādos uzņēmumos pieaugušas aptuveni vienlaikus. Taču šāds secinājums pats par sevi neliecina par kaut ko aizliegtu.
Konkurences tiesības pazīst tādu jēdzienu kā "inteliģentā pielāgošanās", kas pats par sevi nav pārkāpums – proti, dažkārt viens uzņēmums pirmais sāk pacelt cenas, un citi konkurenti, redzot, ka patērētāji tādēļ vien prom neaizplūst, arī nolemj pacelt savas cenas, kā rezultātā pieaug kopējais cenu līmenis tirgū. Pretēji notiktu, ja patērētāji pamestu to uzņēmumu, kas cenu pacēlis pirmais, jo tad konkurentiem nebūtu nekādas motivācijas darīt to pašu.
Visbeidzot, tirgus uzraudzības laikā Konkurences padome varētu izvērtēt arī to, vai nav notikusi negodīgas tirdzniecības prakses īstenošana kāda tirgotāja rīcībā. Negodīgas tirdzniecības prakses aizliegums aptver attiecības starp pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, un aizliedz mazumtirgotājam negodīgi izmantot savu iepirkuma varu pret piegādātājiem, piemēram, noteikt netaisnīgus termiņus norēķiniem par piegādātajām precēm. Konkurences padome var pārbaudīt, vai kāds no tirgus dalībniekiem pret saviem pārtikas preču piegādātājiem nav īstenojis šīs negodīgās darbības, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot kopējo situāciju tirgū.
Iespēja secināt, ka nepieciešami uzlabojumi tiesību aktos
Ir bijuši gadījumi, kad tirgus uzraudzības rezultātā Konkurences padome ir secinājusi, ka veiksmīgas konkurences attīstību traucē nevis tirgus dalībnieku rīcība, bet gan tiesību akti. Tātad ir jāuzlabo regulējums. Konkurences padome gan pati nav tiesīga mainīt citu nozaru regulējumu, taču var iesniegt priekšlikumus atbildīgo nozaru uzraugiem vai institūcijām.
Šobrīd pāragri secināt, vai Konkurences padomes šādus iespējamos uzlabojumus atradīs. Ticams, ka tirgus uzraudzības laikā iestāde ievāks informāciju no nozares uzņēmumiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, asociācijām, kā arī citām institūcijām. Iespējams, ka tādējādi tiks identificēti uzlabojumi, kas ļautu nozarē cenas samazināt vai tām pieaugt lēnāk. Piemēram, kādu administratīvo slogu samazinājumi vai citi atvieglojumi.
Analoga situācija citās valstīs
Latvija nav vienīgā valsts, kura saskārusies ar pārtikas preču cenu kāpumu un kurā notiek tirgus analīze, lai noskaidrotu iemeslus cenu pieaugšanai. Līdzīga situācija, kurā konkurenci uzraugošā iestāde iesaistījusies pārtikas preču tirgus uzraudzībā, vērojama, piemēram, Lielbritānijā.
Proti, arī Lielbritānijā vērojama pārtikas preču sadārdzināšanās, kā arī veiktās aptaujas liecina, ka vidējā iedzīvotāja grozs ievērojami samazinājies un mainījies, jo iedzīvotāji cenšas pielāgoties jaunajām cenām un samazināt pārtikas iegādes izmaksas. Lai kaut kā regulētu un kontrolētu straujo cenu kāpumu, Lielbritānijas Konkurences Komisija paziņojusi, ka uzraudzīs un izmeklēs potenciālos iemeslus tik straujam cenu kāpumam.[1]
Tāpat izteikta pārtikas preču inflācija novērojama arī Francijā un Zviedrijā. Francijā cenas kāpušas par 5,9%, kas līdzīgi kā Lielbritānijā licis iedzīvotājiem pārskatīt savus iepirkšanās paradumus. Savukārt Zviedrijā Konkurences iestāde ir sākusi izmeklēšanu par strauji augošajām cenām, raksturojot pārtikas preču nozari kā "oligopola" tirgu.[2]
Ja nav konstatējami konkurences tiesību pārkāpumi, kādi varētu būt iemesli šādam cenu kāpumam?
Gan pārtikas nozares, gan tirdzniecības nozares speciālisti nosaukuši vairākas versijas, kas varētu būt par pamatu augstajām preču cenām.
Pirmkārt, kā viens no iemesliem minēts tas, ka preces, kuras tagad atrodamas veikalu plauktos, saražotas un iepirktas laikā, kad vēl bija sadārdzinātas apkures un elektrības izmaksas. Attiecīgi, kamēr šīs preces tiks izpārdotas, to cenā vēl joprojām atspoguļosies ražošanas un iepirkšanas paaugstinātās izmaksas.
Otrkārt, pastāv arī viedoklis, ka ir tikai pāris izteikti tirgus līderi, kuri nejūt vajadzību preču cenas samazināt, ņemot vērā, ka patērētāji tik un tā izvēlēsies iepirkties šo tirgotāju veikalos. No šī viedokļa, protams, katram patērētājam ir iespēja pārskatīt savus paradumus un izlemt, kas ir būtiskākais iepirkšanās vietas izvēlē.
Treškārt, jāņem vērā arī globālā situācija, kuru ietekmē Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kā arī citi ekonomiski apstākļi. Piemēram, kafijas cenu pieaugums novērojams visā pasaulē, ne tikai Latvijas tirgū. Līdz ar to dažu eksporta preču cena ir atkarīga, nevis tikai no konkrētā tirgotāja, bet gan kopējās situācijas pasaulē.
Turklāt jāatceras, ka Latvijā pastāv brīvā tirgus ekonomika, kas nozīmē, ka no valsts puses notiek minimāla iejaukšanās un preču cenas, kā arī tas, ko izvēlēties pirkt vai pārdot, paliek pašu patērētāju un tirgotāju ziņā. No tirgotāju un patērētāju izvēlēm arī veidojas konkrētā ekonomiskā situācija. No pārējo valstu pieredzēm secināms, ka šāda situācija nav tikai Latvijas fenomens.
Saprotams, ka cenu kāpums ir ievērojams un grūti pieņemams, bet pagaidām šķiet, ka Konkurences padomei būtu ierobežotas iespējas, kā situāciju ietekmēt vai uzlabot. Pēc publiski pieejamās informācijas zināms, ka Konkurences padomes secinājumus iespējams gaidīt šī gada nogalē.
[1] https://www.bloomberg.com/news/articles/2023-05-15/soaring-uk-food-prices-forces-competition-and-markets-authority-to-investigate#xj4y7vzkg
[2] https://www.theguardian.com/australia-news/2023/jul/29/around-the-world-in-seven-carts-how-people-shop-for-groceries-internationally
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
