Mārtiņš Tarlaps: Tuvojamies brīdim, kad epizodiski varētu tikt ierobežota elektroenerģijas ražotāju darbība

Tuvākajā laikā, ceļojot pa Latviju, aizvien vairāk pamanīsim izmaiņas ainavā, jo apgriezienus uzņem saules un vēja parku projektēšana un būvniecība. Jau salīdzinoši tuvā nākotnē sagaidīsim arī pirmos lielos atkrastes vēja parkus Baltijas jūras piekrastē.[1] Izmaiņas skars ne tikai mūsu acīm redzamo, bet arī "apslēpto" – sākot ar statistikas ailēs atrodamo atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvaru elektroenerģijas galapatēriņā un beidzot ar tīri praktisku nepieciešamību pielāgot pārvades un sadales sistēmu jaunajām ražošanas tendencēm.

Salīdzinoši nesenie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem ieviesta maksa par pārvades vai sadales sistēmas jaudas rezervēšanu,[2] arī liecina par faktiski jau notiekošām izmaiņām elektroenerģijas ražošanā un ar to saistītām specifiskām problēmām.

Jaunākā sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" (ST) publiskotā informācija liecina, ka pašlaik atšķirīgās attīstības stadijās ir pie sadales tīkla pieslēdzamas saules elektrostacijas ar kopējo jaudu apmēram 900 MW (ST lēš, ka kopējā patēriņa jauda vasarā, kad saules stacijas darbojas ar lielāko atdevi, svārstās no 550 līdz 1100 MW)[3].

Līdzīgi arī pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklājis, ka vēl 2022. gada vidū ražotāju rezervētā pārvades sistēmas jauda pārsniedza 3500 MW pie Latvijas slodzes ziemas mēnešos ap 1400 MW.[4] Var noprast, ka AST dati neietver sistēmas jaudu, uz ko nākotnē varētu pretendēt lielie atkrastes vēja parki. Tāpat šķiet, ka ieviestā maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu nav būtiski ietekmējusi situāciju ar rezervētās jaudas apjomiem, un lielākā daļa iesākto projektu īstenošana turpinās.

Ja prognozes liecina, ka no AER saražotās elektroenerģijas apjoms varētu strauji augt un krietni pārsniegt vietējo patēriņu, tad savlaicīgi būtu jāplāno rīcība ar paredzamo "pārpalikumu". AER ražotāji un arī jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji iepriekš minētos skaitļus uztver kā iespēju un optimistiski runā par Latviju kā elektroenerģijas eksportētāju.[5] Jo īpaši kontekstā ar atkrastes vēja parku attīstību šāda perspektīva ir gluži reāla – ja tiktu īstenoti plāni par lielas jaudas starpsavienojumu Baltijas jūrā, kas savienotu Somiju un Vāciju[6], tad Latvijas piekrastē saražotā elektroenerģija varētu "ceļot" uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Tai pašā laikā sistēmas operatoriem jādomā arī par praktiskiem lokāliem risinājumiem un piemērotu regulējumu, lai tiktu galā ar iespējamu situāciju, kad vēja un saules elektrostacijās Latvijā tiek saražots vairāk elektroenerģijas, nekā tīkls spēj absorbēt. 2023. gada sākumā rīkotajā seminārā saules un vēja spēkstaciju attīstītājiem AST pievērsa uzmanību Latvijas enerģētikas nozarē pagaidām vēl ne pārāk atpazīstamam terminam "pārdispečēšana". Ko tas nozīmē?

Pavisam īsi – pārdispečēšana nozīmē, ka pārvades sistēmas operators var koriģēt elektroenerģijas ražotāja plānus attiecībā uz saražojamo un tīklā nododamo elektroenerģijas apjomu.

Nedaudz izvēršot, par pārdispečēšanu pamatā runā tirgos, kur ir liels vēja un saules elektrostaciju piesātinājums, piemēram, Vācijā. Proti, ja runa ir par t.s. konvencionālajām elektrostacijām, to darbības plānošana (dispečēšana) balstās uz ražošanas cenas un tirgus cenas korelāciju noteiktā brīdī. Piemēram, ražotājs, ņemot vērā dabasgāzes cenu un elektroenerģijas cenas prognozi konkrētam brīdim, var izvēlēties, ražot vai neražot elektroenerģiju termoelektrocentrālē. Tādējādi ražotājam lielā mērā pašam ir iespēja plānot elektrostacijas darbību iespējami efektīvākajā (lasi – ienesīgākajā) veidā.

Savukārt, runājot par saules un vēja elektrostacijām, to darbību vislielākā mērā ietekmē laika apstākļi – kad ir saulains vai vējains laiks, attiecīgā spēkstacija ir jādarbina. Nepamatota dīkstāve piemērotos laika apstākļos parasti nozīmēs, ka attiecīgā stacija tiek darbināta neefektīvi un tātad nenodrošina maksimālo ienesīgumu. Vismaz pašlaik, kamēr būtisku izrāvienu gaida bateriju un ūdeņraža tehnoloģiju attīstība, šāda loģika turpinās noteikt saules un vēja elektrostaciju darbību.

Te tad arī rodas augsne situācijām, kurās sistēmas operatoram būtu jāpiemēro pārdispečēšana. Ja laika apstākļi noteiktā dienā sakrīt tā, ka plānotais saules un/vai vēja elektrostaciju saražotais un tīklā nododamais elektroenerģijas apjoms var radīt tīkla bojājumus, sistēmas operatoram varētu nākties iejaukties. Pārdispečēšanas gadījumā iejaukšanās izpaustos kā sistēmas operatora rīkojums konkrētam ražotājam uz noteiktu laiku samazināt vai apturēt elektroenerģijas ražošanu, atlīdzinot attiecīgajam ražotājam šādi radītos zaudējumus.

Jāuzsver, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943[7] prasībām pārdispečēšana piemērojama tikai kā galējs līdzeklis, kad vairs nav citu pieejamu alternatīvu sistēmas drošas darbības uzturēšanai. Proti, jebkura situācija būtu pēc iespējas jānoregulē ar tirgus mehānismu palīdzību. Tikai tad, ja tas nav iespējams, pieļaujama sistēmas operatora tieša iejaukšanās, prasot pārdispečēšanu.

Kā minēts iepriekš, pārdispečēšana saistīta ar finansiālas kompensācijas piešķiršanu attiecīgajam ražotājam. Izņēmums ir ražotāji, kuri ar sistēmas operatoru slēguši pieslēguma līgumu, ar kuru netiek garantēta stabila elektroenerģijas piegāde. Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/943 finansiālās kompensācijas apjomam būtu jāsedz ražotāja neto ieņēmumi, kas būtu gūti, ja sistēmas operators nebūtu pieprasījis pārdispečēšanu. Tāpat kompensācijā ietilptu izmaksas par nepieciešamajām papildu darbībām, ko veicis ražotājs, lai izpildītu pārdispečēšanas pieprasījumu.

Saules un vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums līdz līmenim, kad tas pie noteiktiem apstākļiem var radīt apdraudējumu sistēmas drošai darbībai, šobrīd varētu šķist ļoti attāls risks. Tai pašā laikā statistika rāda, ka vēja un saules elektrostaciju projektu skaits un to plānotā jauda ir ievērojami, un nākotne var pienākt ātrāk, nekā domājam. To apliecina arī nesenais AST paziņojums, ka uz laiku tiek pārtraukta tehnisko prasību izsniegšana jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas, kad šim nolūkam nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve.[8] Paziņojumā AST norāda, ka Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik strādā pie regulējuma, kas "būs vērsts uz pieslēdzamo elektrostaciju noslodzes optimizēšanu [un] efektīvu pārvades tīkla izmantošanu, [lai izvairītos] no pārinvestēšanas tajā".

Saules un vēja elektrostaciju attīstītājiem jāseko līdzi sagaidāmajam Klimata un enerģētikas ministrijas darbam pie pārdispečēšanas noteikumu izstrādes un apstiprināšanas. Šādu noteikumu apstiprināšana noteikti pievērsīs potenciālo investoru uzmanību un pat varētu ietekmēt projektu finansēšanas un īstenošanas gaitu.

[1] Skat., piemēram, https://elwindoffshore.eu/ (aplūkots 13.07.2023); Ministru kabineta lēmumu gaida četri privātpersonu iesniegumi par laukuma noteikšanu jūrā atkrastes vēja parku būvniecībai.

[2] 2022. gada 14. jūlija likums "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". https://likumi.lv/ta/id/334349 (aplūkots 13.07.2023.).

[3] AS Sadales tikls: Elektroapgādes apskats. 2023. gada janvāris – marts (https://prezi.com/i/view/9U8YnTyEBGYB6acFmEF3/), aplūkots 24.08.2023.

[4] Skat. https://www.ast.lv/lv/content/pieslegumi-parvades-sistemai (aplūkots 13.07.2023.); iespējams, ka rezervētās pārvades jaudas apjoms šobrīd ir citāds, citastarp ņemot vērā ieviestās sistēmas jaudas rezervēšanas maksas ietekmi.

[5] Skat., piemēram, diskusijas vēja enerģijas konferencē "WindWorks. Moving Energy" https://www.windworks.lv/livestream (aplūkots 13.07.2023.).

[6] Skat., piemēram https://www.ikem.de/en/projekt/baltic-integrid/ (aplūkots 13.07.2023.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu. https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/943/oj/?locale=LV (aplūkots 13.07.2023.).

[8] Skat. https://ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-uz-laiku-partrauc-izsniegt-tehniskas-prasibas-jaunu-elektrostaciju (aplūkots 24.08.2023.)