2022. gada nogalē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publiski aicināja patērētājus mazo ražošanas jaudu Baltijas un Skandināvijas reģionā dēļ "iespēju robežās taupīt elektroenerģiju patēriņa maksimuma stundās". Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu enerģijas lietotājiem jārēķinās arī ar apgādes ierobežojumiem enerģētiskās krīzes laikā. Taču šobrīd, šķiet, nenovēršami tuvojamies brīdim, kad epizodiski varētu nākties ierobežot nevis lietotāju, bet gan elektroenerģijas ražotāju darbību.
Tuvākajā laikā, ceļojot pa Latviju, aizvien vairāk pamanīsim izmaiņas ainavā, jo apgriezienus uzņem saules un vēja parku projektēšana un būvniecība. Jau salīdzinoši tuvā nākotnē sagaidīsim arī pirmos lielos atkrastes vēja parkus Baltijas jūras piekrastē.[1] Izmaiņas skars ne tikai mūsu acīm redzamo, bet arī "apslēpto" – sākot ar statistikas ailēs atrodamo atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvaru elektroenerģijas galapatēriņā un beidzot ar tīri praktisku nepieciešamību pielāgot pārvades un sadales sistēmu jaunajām ražošanas tendencēm.
Salīdzinoši nesenie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem ieviesta maksa par pārvades vai sadales sistēmas jaudas rezervēšanu,[2] arī liecina par faktiski jau notiekošām izmaiņām elektroenerģijas ražošanā un ar to saistītām specifiskām problēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
