Mārtiņš Puķe: Kā blokķēdes tehnoloģijas var palīdzēt stiprināt Latvijas ekonomiku  (1)

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma regulu par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA). Tās mērķis ir veicināt un atbalstīt digitālo finanšu potenciālu, inovācijas un konkurenci, vienlaikus mazinot pelēkās zonas riskus. Regula izstrādāta saskaņā ar Eiropas Komisijas prioritātēm, proti, ar mērķi panākt, lai Eiropa būtu gatava digitālajam laikmetam. Tas nozīmē, ka šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis ir priekšdarbu veikšanas režīmā, lai tuvākajā nākotnē izveidotu ekonomikas un finanšu sistēmu, kas iedzīvotājiem ļaus saņemt dažādus kriptoaktīvu un blokķēžu tehnoloģijās bāzētus pakalpojumus.

Šī regula paver iespējas Latvijai ieviest jaunu darbības nišu, lai piesaistītu valstij jaunu ekonomisko potenciālu, turklāt stāsts šajā gadījumā nav par Bitcoin vai citu kriptovalūtu uzspiestu integrēšanu patērētāju dienaskārtībā, bet gan par jauna kapitāla piesaisti mūsu valstij.

Nevienam nav noslēpums, ka finanšu sektors Latvijā patlaban ir ar visnotaļ limitētu konkurenci, kā rezultātā lielākie cietēji ir iedzīvotāji, turklāt arī valstiskā līmenī mums jādomā par šķietami netradicionālu risinājumu pielietošanu, ja vēlamies neatpalikt no kaimiņvalstu ekonomiskās jaudas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc 5 vadošās Fintech nozares organizācijas šovasar nosūtīja kopīgu vēstuli, aicinot Finanšu ministriju realizēt konkrētus priekšlikumus, lai pozicionētu Latviju kā finanšu tehnoloģijām draudzīgu valsti, un piesaistītu finanšu pakalpojumu sniedzējus un jaunuzņēmumus no dažādām Eiropas Savienības valstīm.

Mūsdienīgs, atsaucīgs un kompetents regulators ļautu Latvijai kļūt par Web 3.0 līderi, nodrošinot simtiem miljonu apgrozījumu un tūkstošiem augsti apmaksātu darba vietu. Lai to izdarītu nav nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā, bet gan politiskā griba.

LU veiktais pētījums par MiCA ieviešanas potenciālo ietekmi uz Latvijas tirgu prognozē, ka pie kvalitatīva regulējuma izveides un pozitīva regulatora darba Latvijā kriptoaktīvu un blokķēdes nozares darbaspēka nodokļi 5. gadā pārsniegtu 20 miljonu eiro robežu. Nozares uzņēmumu vidējās algas ir konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām, savukārt augsti kvalificēta personāla mēnešalgas var pārsniegt 10 000 eiro robežu.¹

Web 3.0 nozares attīstīšana Latvijā ļautu apiet ģeopolitiskos ierobežojumus un investoru bailes uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā. Strādājot Web 3.0 jomā, Latvija spētu eksportēt pakalpojumus ne tikai uz Rietumeiropas, bet arī Āzijas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīm un vairs nebūtu atkarīga no Latvijas kaimiņvalstu radītajām ģeopolitiskajām krīzēm.

Latvijai ir iespēja labākos piemērus sakārtotas vides radīšanai smelties no tādām valstīm kā Francija, Portugāle, Šveice un Lietuva. Var argumentēt, ka mums nav jaudas, lai sacenstos ar lielvalstīm, bet, ja viens no lielākajiem Web 3.0. veiksmes stāstiem mīt tepat kaimiņos, tad būtu tikai loģiski to ņemt par piemēru.

Lietuvas Fintech nozare kļuvusi par pasaules mēroga veiksmes stāstu – kopš 2014. gada līdz 2021. gadam Fintech uzņēmumu skaits Lietuvā no 55 pieauga līdz vairāk nekā 260, un šobrīd nozare nodarbina 7000 cilvēkus, nes Lietuvai milzīgus eksporta un nodokļu ieņēmumus. Lielā mērā tieši pateicoties Fintech vides jaunuzņēmumiem, Viļņā šobrīd tiek ieguldīti aptuveni 100 miljoni jauna biznesa centra izveidē.

Šīs nozares straujā attīstība pēdējos gados ļāvusi pasargāt Lietuvu no emigrācijas un piesaistījusi valstij augsta līmeņa speciālistus. Augsti pievienotās vērtības industrija nodrošina sekmīgu attīstību arī citām nozarēm un ceļ kopējo valsts labklājību. Kā liecina LU veiktais pētījums, galvenie faktori, kas likuši Fintech uzņēmumiem par mītnes vietu izvēlēties Lietuvu, bijusi pozitīva pieredze darbā ar Lietuvas banku (88%) un draudzīgs regulējums un infrastruktūra (81%).²

[1] Prof. Gundars Bērziņš, Prof. Jānis Priede. Eiropas Savienības vienota kriptoaktīvu regulējuma MiCA ieviešanas potenciālās ekonomiskās ietekmes novērtējums Latvijas tirgum.

[2] Prof. Gundars Bērziņš, Prof. Jānis Priede. Eiropas Savienības vienota kriptoaktīvu regulējuma MiCA ieviešanas potenciālās ekonomiskās ietekmes novērtējums Latvijas tirgum.