Karš Ukrainā, fundamentālas kļūdas politikā, finanšu tirgus svārstības, energoresursu un izejvielu cenu, darbaspēka un loģistikas izmaksu, kā arī aizdevumu procentu likmju straujais kāpums arvien biežāk izsauc diskusijas, kurās izskan prognozes par iespējamu globālas finanšu krīzes tuvošanos.
Tas savukārt radījis klusu satraukumu uzņēmēju vidū, arvien biežāk liekot aizdomāties par to, cik ļoti viena uzņēmuma pastāvēšana ir saistīta ar tās sadarbības partneru spēju pildīt saistības pret konkrēto uzņēmumu un kā rīkoties situācijās, kad partneris to vairs nespēj.
Lai gan iepriekšējās globālās finanšu krīzes sniegtā mācība ir devusi pietiekamu uzņēmējdarbības uzraudzības un parādu atgūšanas instrumentu klāstu, neviens uzņēmējs nav pasargāts no parādu atgūšanas pieredzes.
Ieskicēšu dažādus rīcības modeļus un mehānismus, kā uzņēmējiem rīkoties, ja darījumu partneris tomēr nonācis finansiālās grūtībās vai palicis parādā.