Lai gan pasīvā investēšana kļuvusi populāra tieši pēdējo gadu laikā, tā nebūt nav jauns ieguldījumu veids. Tās pirmsākumi meklējumi jau pagājušā gadsimta 70. gados līdz ar indeksu fondu izveidi. Pretēji aktīvai investēšanai, pasīvās investēšanas pamatā ir uzskats, ka nav nozīmes mēģināt pārspēt tirgu ilgtermiņā, jo tas ir sarežģīti un prasa ieguldījumus, daudz būtiskāk ir precīzi atdarināt kāda konkrēta tirgus indeksa vai etalona ienesīgumu. Kādas varētu būt šāda investīciju veida priekšrocības, skaidro Arnis Miezis, Luminor bankas ieguldījumu pārvaldnieks.
“Var atšķirties ne tikai finanšu instrumenti, kādos tiek ieguldīts, bet arī investīciju pārvaldīšanas veids – aktīvs vai pasīvs. Pieņemot lēmumu par savu uzkrājumu ieguldīšanu, ieguldītājam vajadzētu apdomāt, kādu stratēģiju labāk izvēlēties, jo nav vienas pareizas atbildes. Tāpat ir jāatceras, ka ne viens, ne otrs pārvaldīšanas veids negarantē peļņu,” atgādina bankas eksperts. Kā pasīvās investēšanas piemēru viņš min ieguldījumus indeksu fondos, ar to domājot ieguldījumu fondus (mutual funds) vai biržā tirgotos fondus.
Labāk nogaidīt, nevis aktīvi reaģēt
Aktīvās ieguldīšanas pieeja ir bijusi aktuāla jau gadu desmitiem. Ar to saprotot aktīvu ieguldījumu pārvaldību, rūpīgi sekojot tirgus tendencēm, pērkot un pārdodot vērtspapīrus, un cenšoties sasniegt labākus rezultātus nekā tirgus kopumā. Pasīvā pieeja uzskata, ka tirgus pats par sevi ir ārkārtīgi efektīvs informācijas apstrādē un atspoguļo visu jau pieejamo informāciju, tāpēc ir ļoti grūti pārspēt tirgu ilgtermiņā un nav nemaz jācenšas to darīt. Drīzāk jāseko kādam konkrētam tirgus indeksam vai etalonam un kopējā tirgus ienesīguma rezultātiem. Tādējādi netiek iesaistīts aktīvs pārvaldnieks, kurš meklē labākās iespējas un pieņem lēmumus, kā paaugstināt ienesīgumu, mēģinot gūt labākus rezultātus, nekā tirgū kopumā.
Efektivitāte un vienkāršība
Pasīvā investēšana piedāvā vienkāršotu ieguldījumu stratēģiju, kas ir pieejama gan iesācējiem, gan pieredzējušiem investoriem. Koncentrējoties uz vērstpapīru dažādošanu, kas aptver plašu tirgu, kā arī veicot ļoti minimālu pārvaldību, nav nepieciešama nemitīga uzraudzība un lēmumu pieņemšana, padarot šo procesu mazāk smagnēju un laikietilpīgu. Šis investīciju veids būs vairāk piemērots tiem, kas investīcijas vēlas veikt garākā termiņā, jo ekonomiskā izaugsme var radīt peļņu ilgākā laika posmā.
Mazāk izmaksu, vairāk paļāvības
Aktīva investēšana paredz, ka ieguldījumu pārvaldnieks vai pats investors aktīvi veic padziļinātu tirgus izpēti un analīzi, lai identificētu tos vērtspapīrus, kas varētu pārsniegt tirgus vidējos rezultātus, un pastāvīgi tirgojoties ar vērtspapīriem. Tas ir ļoti rūpīgs un laikietilpīgs darbs, tāpēc aktīvai ieguldīšanas stratēģijai ir zināmas izmaksas. Pasīvās investīcijas parasti ir saistītas ar zemākām izmaksām, jo tirdzniecība ar vērtspapīriem notiek retāk un tirgus analīze ir minimāla, kas samazina pārvaldības izmaksas. Tomēr arī starp biržā tirgotiem fondiem var atrast dārgākus instrumentus, tāpēc tam jāpievērš uzmanība, jo komisijas maksas var būtiski ietekmēt rezultātu ilgtermiņā.
Plašāka diversifikācija un ilgtermiņa redzējums
Pasīvā investēšana parasti nodrošina diversifikāciju, iekļaujot izvēlētajā indeksā plašu vērtspapīru klāstu. Tas palīdz sadalīt risku un samazina atsevišķu vērtspapīru ietekmi uz kopējo investora portfeli. Tomēr te jābūt uzmanīgam, jo, pavirši paņemot kādu atsevišķu indeksu, kas seko tikai vienam tirgum vai ietver tikai vienu aktīvu klasi, netiks aptverts tirgus kopumā, un līdz ar to arī diversifikācija var būt nepietiekama. Savukārt aktīvā investēšana paredz aktīvāku reaģēšanu uz tirgus izmaiņām, paļaujoties uz prognozēm par konkrētu vērtspapīru vērtības pieaugumu nākotnē.
PwC paredz, ka līdz 2025. gadam ieguldījumi pasīvajos fondos iekaros nozīmīgu tirgus daļu visā pasaulē, pieaugot no 17% 2016. gadā līdz 25% 2025. gadā. Jau šobrīd pasīvā investēšanas ASV sasniedz teju pusi no investīciju tirgus, Eiropā ap 20-30%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!