Lai gan pasīvā investēšana kļuvusi populāra tieši pēdējo gadu laikā, tā nebūt nav jauns ieguldījumu veids. Tās pirmsākumi meklējumi jau pagājušā gadsimta 70. gados līdz ar indeksu fondu izveidi. Pretēji aktīvai investēšanai, pasīvās investēšanas pamatā ir uzskats, ka nav nozīmes mēģināt pārspēt tirgu ilgtermiņā, jo tas ir sarežģīti un prasa ieguldījumus, daudz būtiskāk ir precīzi atdarināt kāda konkrēta tirgus indeksa vai etalona ienesīgumu. Kādas varētu būt šāda investīciju veida priekšrocības, skaidro Arnis Miezis, Luminor bankas ieguldījumu pārvaldnieks.
“Var atšķirties ne tikai finanšu instrumenti, kādos tiek ieguldīts, bet arī investīciju pārvaldīšanas veids – aktīvs vai pasīvs. Pieņemot lēmumu par savu uzkrājumu ieguldīšanu, ieguldītājam vajadzētu apdomāt, kādu stratēģiju labāk izvēlēties, jo nav vienas pareizas atbildes. Tāpat ir jāatceras, ka ne viens, ne otrs pārvaldīšanas veids negarantē peļņu,” atgādina bankas eksperts. Kā pasīvās investēšanas piemēru viņš min ieguldījumus indeksu fondos, ar to domājot ieguldījumu fondus (mutual funds) vai biržā tirgotos fondus.
Labāk nogaidīt, nevis aktīvi reaģēt
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!