Augusta mēnesis investoriem aizvadīts obligāciju zīmē, secina 'Luminor' eksperts

Tomēr mēneša otrajā pusē obligāciju ienesīgumi samazinājās, un attīstīto valstu akcijas daļēji atguva zaudējumus. Nekustamā īpašuma tirgus spriedze un patēriņa datu pasliktināšanās Ķīnā izraisīja attīstības valstu akciju tirgus kritumu, jo jaunie stimulēšanas pasākumi, ko īstenoja Ķīnas valdība, neattaisnoja tirgus dalībnieku gaidās.

Vēsturiski augstā inflācija un attiecīgā ierobežojošā centrālo banku monetārā politika, paaugstinot procentu likmes, finanšu tirgiem nozīmēja, ka obligāciju ienesīgums būtiski pieauga un pagājušā gada oktobra beigās sasniedza maksimālo punktu ASV 10 gadu obligācijām.

Kopš tā laika līdz pat augustam likās, ka finanšu tirgi ir “pašapmierināti” un ”gaida” pagriezienu monetārajā politikā. Tomēr ekonomika izrādījās noturīgāka, nekā gaidīts –Federālo rezervju sistēma Atlantas banka (Atlanta Fed) ir aplēsusi, ka trešā ceturkšņa IKP pieauguma temps sasniegs 5.8% gadā, bezdarbs joprojām ir zems un patērētāju tēriņi ir augsti. Inflācijai atkal paaugstinoties jūlijā, centrālajām bankām radās iespēja vēl vairāk paaugstināt likmes vai ilgāk saglabāt pašreizējo augsto līmeni.

Ņemot vērā šīs norises, ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums augusta beigās sasniedza augstāko līmeni 15 gadu laikā. Jauniem kāpumiem gan īstermiņa, gan ilgtermiņa valdības obligāciju procentu likmēs bija 2 sekas. Pirmkārt, akciju iegāde ir riskantāka nekā valdības obligāciju iegāde, līdz ar to valsts obligāciju ienesīguma kāpums padara obligācijas pievilcīgākas investoriem. Pašlaik indeksa S&P 500 uzņēmumu peļņas ienesīgums ir 4.2% (pēc datiem par otrā ceturkšņa beigām), savukārt 10 gadu ASV valsts obligāciju ienesīgums sasniedza jaunu gada augstāko līmeni virs 4.3%, kamēr divu gadu obligāciju likme pārsniedza 5%.

Otrkārt, tiem ieguldītājiem, kas tagad iegādājas obligācijas ir augstāka paredzamā atdeve uz savu ieguldīto naudu, jo obligāciju ienesīgums patlaban ir augstākais kopš 2007. gada.

Pēc spēcīga gada sākuma Ķīnas optimistiskās ekonomiskās prognozes neīstenojās, reālajam IKP otrajā ceturksnī pieaugot tikai par 0.8%, kas ir aptuveni puse no valsts izaugsmes tempa pirms Covid-19. Dati par trešo ceturksni arī nav labāki, jo patēriņa pieaugums turpināja mazināties un investīciju apjomi nekustamā īpašuma tirgū bijuši zemākajā līmenī pēdējo 20 gadu laikā. Reaģējot uz to, Ķīnas centrālā banka augustā jau otro reizi šogad samazināja procentu likmes.

Sagaidāms, ka šīs valsts lielākie aizdevēji samazinās esošo hipotekāro kredītu procentu likmes kā konkrētu soli izaugsmes veicināšanai. Arī valdība solījusi paātrināt fiskālos izdevumus, tomēr pagaidām tas nav noticis.

Pat īstenojot minētos soļus, pēdējās nedēļās Ķīnas nekustamā īpašuma tirgū ir redzamas vairākas spriedzes pazīmes, savukārt valdība arvien nav paziņojusi par tik gaidītiem stimulēšanas pasākumiem monetārajā un fiskālajā pusē. Šķiet, ka vietējā tirgus pieprasījums joprojām ir nepietiekams – apstrādes rūpniecības aktivitāte turpina samazināties jau piekto mēnesi pēc kārtas, kamēr pakalpojumu segments arī uzrādīja vājāko izaugsmi kopš decembra. Tā kā Ķīnas ekonomika ir vājā punktā, citām attīstības valstīm ir grūti pilnībā realizēt izaugsmes potenciālu, jo to tirdzniecība un preču tirgi ir saistīti ar Ķīnu.

Enerģētika šovasar ir bijusi nozare ar labākajiem rezultātiem, lai gan varētu likties, ka mākslīgais intelekts ieņemtu vadošo lomu. Tas notika, pateicoties augošajām izejvielu cenām un ASV ekonomikai, kas izrādījās noturīgāka, nekā gaidīts iepriekš. Naftas cenas “guva atbalstu” no brīvprātīgiem ieguves samazinājumiem no OPEC+, kā arī no papildu vienpusēja samazinājuma par 1,0 miljoniem barelu dienā no Saūda Arābijas, kas būs spēkā vismaz līdz septembra beigām ar iespēju to pagarināt līdz oktobrim.

Augustā gan tuvākais WTI naftas nākotnes kontrakts, gan "Energy Select Sector SPDR" biržā tirgotais fonds pieauguši vairāk par 2%, kamēr "S&P500" indekss ir samazinājies par 0,73% un MSCI World – 1,47%. Lai gan augusta pēdējās divās nedēļās naftas nākotnes līgumi ir tirgojušies bez lielām svārstībām, enerģētikas sektora akcijas turpināja pārspēt tirgu. Šo tendenci varētu izskaidrot ar pozitīvo saistību ar obligāciju likmēm un labvēlīgiem tirgus novērtējumiem. Enerģētikas nozare (MSCI World Energy) joprojām ir par vairāk nekā 30% lētāka nekā tās vēsturiskā mediāna un par 80% lētāka nekā vispārējais ASV akciju tirgus ("S&P 500" indekss), pamatojoties uz 12 mēnešu nākotnes cenas un peļņas attiecību.

Nesenie notikumi tirgos nav mainījuši mūsu nostāju pret risku, saglabājot neitrālu skatu gan uz akciju tirgiem, gan uz obligācijām. Kaut vai procentu likmes padara obligācijas par pievilcīgāku ieguldījumu nekā iepriekš, citi faktori joprojām atbalsta riskantākus ieguldījumus (akcijas). Akcijām labvēlīgie faktori ir labāki nekā sagaidīts uzņēmumu rezultāti, akciju tirgus noskaņojuma nostabilizēšanos pēc to pārmērīgā optimisma un ASV ekonomikas noturība.