Kā atvieglot uzkrājumu veidošanu? Iesaka 'Luminor' eksperts

Katrai mājsaimniecībai individuāli vajadzētu izvērtēt savus ikmēneša ienākumus un izdevumus un atbilstoši budžetam veidot nepieciešamo summu neparedzētām situācijām. Tajā pašā laikā nereti viens no iemesliem, kāpēc netiek veidoti uzkrājumi, ir motivācijas trūkums. Konkrētu mērķu uzstādīšana var būt kā labs pamudinājums uzkrājumu veikšanai, turklāt nav jābaidās no lielākiem mērķiem, piemēram, uzkrājumiem mājokļa remontam, ģimenes biznesa uzsākšanai, pirmajai mājokļa iemaksai vai nodrošinājumam vecumdienām. Uzkrājumu veidošana būs vieglāka, ja katram mērķim tiks noteikts termiņš, kā arī vēlamā summa tā īstenošanai.

Pēc mērķu uzstādīšanas nepieciešams pārskatīt budžetu, pamatojoties uz saviem pašreizējiem ienākumiem un izdevumiem, taču jābūt reālistiskam. Skrupuloza sekošana līdzi saviem naudas līdzekļiem nereti var šķist nogurdinoša un, neredzot tūlītēju rezultātu, iespējams izjust sarūgtinājumu vai nevēlēšanos turpināt budžeta caurskatīšanu. Lai no tā izvairītos, ieteicams sadalīt budžetu trīs daļās: obligātie maksājumi, piemēram, komunālie maksājumi, pārtika, transports; līdzekļi, kas tiek tērēti hobijiem, izklaidei un uzkrājumiem. Tādā veidā uzkrājumiem tiek nodalīta speciālā vieta budžetā un var vieglāk sastādīt reālu plānu mērķu sasniegšanai.

Viens no uzkrāšanas veidiem ir noteikt naudas atlikšanu kā pirmo soli uzreiz pēc algas vai citu ienākumu saņemšanas. Uzkrājumu veikšana ir jāuztver kā maksājums sev, savam mērķim vai savai apmierinātībai ar dzīvi ilgtermiņā, jo tas veido pamatu finansiālai neatkarībai. Finansiāla neatkarība nodrošina augstāku apmierinātību ar dzīvi, jo sniedz drošības spilvenu, kas nepieciešams, lai, piemēram, mainītu darbu, ja esošais nesniedz piepildījumu, vai segtu neplānotas ārstniecības izdevumus vai citiem gadījumiem, ko cilvēks bez uzkrājuma nereti nevarētu atļauties.

Lai iegūtu papildu naudu uzkrājumu daļai, ieteicams pārdomāt, kādi tēriņi ikdienā ļautu ietaupīt līdzekļus. Piemēram, gatavošana mājās, jaunas grāmatas iegādes nomaiņa pret bibliotēkas apmeklējumu vai pārvietošanās ar velosipēdu ir tikai daļa no iespējām, kas palīdzēs iegūt papildu finanšu resursus uzkrājumiem. Tāpat vēlams regulāri pārskatīt izmaksas dažādiem ikdienas pakalpojumiem, kas bieži tiek veikti kā automātiskie maksājumi no bankas kontiem, piemēram, kāda pakalpojuma abonēšanas maksas (par mūzikas, video straumēšanas pakalpojumiem un tamlīdzīgi). Pārskatot aktuālās izmaksas un salīdzinot tās ar citiem piedāvājumiem, var uzzināt, vai tirgū nav parādījies kāds izdevīgāks pakalpojuma sniedzējs, kas ļaus ietaupīt.

Domājot par finanšu pārvaldību, ir jācenšas neļauties impulsam, bet gan veikt izsvērtus un pārdomātus lēmumus. Piemēram, ja kādu preci vai pakalpojumu sakārojas, bet nav pārliecības, vai tā ir vajadzība vai tikai tā brīža iegriba, ir vērts nogaidīt vismaz pāris dienas un tikai tad pieņemt lēmumu. Nereti izrādās, ka bez plānotā pirkuma var iztikt. Savukārt, pieņemot lēmumus, kas prasa lielākus ieguldījumus, piemēram, par auto, mājokļa iegādi vai ieguldījumiem, iesakām konsultēties ar finanšu speciālistiem, kas spēs veiksmīgāk izvērtēt dažādus būtiskus faktorus un ieteiks situācijai atbilstošāko finanšu risinājumu.

Ir situācijas, kad mums pieaug ienākumi, piemēram mainot darbu vai saņemot paaugstinājumu, ir grūti to uzreiz neiztērēt un nepārvērst lielākos ikdienas izdevumos vai kaut ko iegādāties. Tāpēc viena no grūtākajām personīgo finanšu pārvaldības prasmēm ir pie ienākumu palielinājuma nepalielināt arī izdevumus, bet papildu ienākumus atlikt uzkrājumam. Ja tas izdodas, tad rodas papildus finanšu rezerve, ko var novirzīt finanšu neatkarības iegūšanai.

Lai uzkrājumi varētu audzēt savu vērtību, ir vērts apsvērt ieguldījumu iespējas, piemēram, investējot akcijās vai ieguldījumu fondos. Domājot ilgtermiņā, var sākt ar pavisam nelielu kapitālu un, piemēram, ieguldot vien 30 eiro mēnesī ar 5% vidējo gada ienesīgumu, 10 gadu laikā ieguldījuma portfelis pārsniegs 4600 eiro. Uzsākot ieguldījumus akcijās, obligāti jāiepazīstas ar saistītiem riskiem un jābūt gatavam pie pamatsummas svārstībām – laikā gaitā tā var gan palielināties, gan samazināties.

Viens no drošākajiem veidiem, kā vienlaikus audzēt savu kapitālu un parūpēties par pietiekamiem uzkrājumiem vecumdienām, ir līdzekļu novirzīšana 3. pensiju līmenim. Ņemot vērā, ka iemaksas 3. pensiju līmenī vairumā gadījumu veic persona pati, summas apmēru un biežumu var noteikt pats, atkarībā no savām iespējām un mērķiem. Turklāt, atšķirībā no citiem uzkrājumu rīkiem, piemēram, krājkonta, līdzekļiem pensiju fondos ir lielāks peļņas potenciāls jeb atdeve no ieguldījuma, jo līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos. Tāpat, veicot iemaksas 3. pensiju līmenī, ir iespējams saņemt Iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu no iemaksātas summas, kas padara šo uzkrājumu rīku vēl izdevīgāku.