Guntars Krols: Pasaules IPO tirgos uzņēmumu pamatdarbība un peļņa kļūst svarīgāka par izaugsmes potenciālu

Tas, kas visvairāk šobrīd nosaka IPO darījumu aktivitāti un investīciju apjomu ir monetārās politikas jautājumi, proti, centrālo banku noteiktās procentu likmes, kas būtiski sadārdzina pieejamos līdzekļus un paceļ investoru ieguldījumu atdeves mērķus.

Tāpat tirgus joprojām ietekmē inflācija, kas negatīvi ietekmē daudzu nozaru (ne visu) uzņēmumu vērtējumus, jo tā samazina patērētāju pirktspēju. Protams, tirgū saglabājas bažas arī par ģeopolitisko spriedzi un konfliktiem. Savukārt, pozitīva tendence ir mākslīgā intelekta tehnoloģiju uznāciens, jo tas ne tikai pats par sevi rada jaunus un vērtīgus uzņēmumus, bet uzlabo esošo uzņēmumu produktivitāti un var dot jaunu impulsu uzņēmumu vērtībai.

Šajos apstākļos, nozīmīgākā IPO tirgu tendence salīdzinājumā ar 2022. gada IPO darījumiem ir daudz precīzāki uzņēmumu vērtējumi un piezemētākas investoru gaidas no jaunajiem IPO uzņēmumiem. Investori uzmanīgāk vērtē uzņēmumu pamatdarbību un pelnītspēju, un IPO sākuma akciju cenas ir piezemētākas. Kopumā nav vairs tie laiki, kad IPO darījuma pirmo dienu sagaidīja spēcīgs tirgus entuziasms, kam sekoja reizēm tikpat spēcīga cenas korekcija īsi pēc IPO darījuma. Protams, korekcijas ir arī tagad, bet tirgus caurmērā ir mērenāks.

To var labi pamanīt, ja salīdzina to uzņēmumu akcijas cenas, kas startēja ar IPO pērn pretēji tiem uzņēmumiem, kas savus IPO darījumus veica šogad. Tā, piemēram, tikai trešdaļa (36%) visu enerģētikas uzņēmumu, kas startēja biržā pērn, akciju cena šobrīd ir virs to IPO akciju cenas. Bet tiem enerģētikas uzņēmumiem, kas startēja biržā šogad, 68% šī brīža akciju cena pārsniedz to IPO cenu.

Tehnoloģiju uzņēmumiem šī starpība bija 40% pret 65%, bet veselības un zinātņu uzņēmumiem – 30% pret 59%. Tas parāda gan reālistiskāku pieeju IPO vērtējumiem, gan arī labāku tirgus noskaņojumu šobrīd.

Cita tendence šogad ir grūtības, kuras piedzīvo tā saucamie "vienradži", jeb uzņēmumi ar vērtējumu virs viena miljarda ASV dolāru. Šogad līdz septembra beigām šādi darījumi bija tikai divi, bet pērn līdzīgā periodā – 14. Tas atspoguļo gan kopējo tirgus noskaņojumu, kas ir skeptiskāks pret straujas izaugsmes stāstiem (un "vienradži" nereti balstās uz nākotnes izaugsmes potenciālu), gan vienkārši to, ka tirgū pieejamie investīciju līdzekļi ir kļuvuši stipri dārgāki – lētas likviditātes tirgū vairs nav.

Pēc IPO darījumu skaita aktīvākā birža pasaulē šī gada pirmajos deviņos mēnešos joprojām ir Indijas Nacionālā un Bombejas birža (BSE un SME) ar 150 IPO darījumiem, jeb 15% no visa pasaules IPO darījumu skaita. Tai seko Ķīnas Šeņdžeņas birža ar 115 IPO darījumiem pirmajos gada trīs kvartālos.

ASV Nasdaq pēc darījumu skaita šī gada deviņos mēnešos ir tikai ceturtā aktīvākā birža pasaulē ar 76 IPO darījumiem (aiz Ķīnas Šanhajas biržas ar tās 89 darījumiem). Pēc piesaistīto investīciju apjoma šogad līdz septembra beigām lielākā ir bijusi Šanhajas birža ar kopējo darījumu apjomu 26.2 miljardu ASV dolāru apmērā. Trešā ir Šeņdžeņas birža ar piesaistītiem 19 miljardiem ASV dolāru, bet trešā – ASV Nasdaq ar 10,6 miljardiem ASV dolāru. Interesanti, ka divpadsmitajā vietā pēc piesaistīto investīciju apjoma ir ielauzusies Rumānijas Bukarestes birža, kurā IPO darījumi nesuši 2 miljardus ASV dolāru ieguldījumus.

Arī Latvijas IPO tirgus beidzot ir izkustējies – rudenī savu sākotnējo akciju piedāvājumu plāno olu ražotājs "APF Holdings", kas šogad būs pirmais IPO Latvijā. Redzēsim, vai tas būs vienīgais. Šī IPO mērķis pēc globāliem mērogiem ir pieticīgs – uzņēmums cer piesaistīt aptuveni 7 miljonus eiro, bet jāatzīmē, ka šis apjoms ir tradicionāls un piemērots Latvijas tirgum (agrākie "Virši" un "Indexo" IPO darījumi bija aptuveni līdzīga lieluma).

"APF Holdings" IPO parādīs investoru noskaņojumu Latvijā un Baltijā, jo šis darījums tiek īstenots visās trīs Baltijas valstīs.

Tāpat skaidrs, ka IPO darījumam pošas "airBaltic" – šis gan nenotiks šogad, taču finanšu konsultanta izvēle norāda, ka uzņēmums jau nopietni gatavojas iziešanai publiskā tirgū. Domāju, ka airBaltic IPO darījums būs viens no lielākajiem biržas darījumiem Latvijā un Baltijā, taču detalizētāku vērtējumu vēl stipri pāragri izteikt, jo nekas nav zināms par darījuma parametriem. Šeit jāgaida un jāseko ziņām, bet kopumā uzņēmumu iziešana publiskā tirgū gan ir vērtējama pozitīvi.

Katrā ziņā pasaules tirgus tendences ir jāņem vērā arī Latvijas uzņēmumiem. Šis nav straujās izaugsmes stāstu laiks – uzņēmumiem jāspēj pierādīt laba pamatdarbība jau tagad, peļņa un atdeve uz ieguldīto kapitālu. Protams, ka izaugsmei jābūt, bet ar tās solījumu vien nepietiek.