Zauls: vai Latvijā beidzot attīstās ieguldījumu kultūra?

Lai gan vēl atpaliekam, piemēram, no Igaunijas vai Lietuvas, skaidri iezīmējies, ka ieguldījumu kultūra Latvijā attīstās – "Swedbank" klientu-privātpersoniu skaits, kuri iegulda kādos no vērtspapīriem, pēdējo 3 gadu laikā ir dubultojies. Cilvēki lielākoties izvēlas saprotamākus un pazīstamākus risinājumus un tirgus, taču arvien vairāk skatās arī obligāciju un ar mākslīgo intelektu saistīto fondu virzienā, kā arī sākuši aktīvāk diversificēt savus ieguldījumus, tostarp uz globālā mēroga risinājumiem.

Populārākie ieguldījumi šobrīd ir dažādos Robur fondos, kā arī Baltijas biržā tirgotajām akcijām, jo tās ir visizdevīgākās no pirkšanas un pārdošanas aspekta. Fondu uzvaras stāsts (kā, piemēram, Robur fondi) ir strauji attīstījies kopš 2020.gada – 3 gadu laikā klientu skaits, kas tādos iegulda, ir gandrīz četrkāršojies. Tas skaidrojams arī ar to, ka tā saucamie “gatavie fondi” ir piemēroti arī investoriem-iesācējiem. Tajos var ieguldīt, sākot no viena eiro, piekļūstot daudziem tirgiem, reģioniem un uzņēmumiem, tostarp arī tādiem, kur atsevišķas akcijas iegāde izmaksātu nesalīdzināmi dārgāk. Arī no riska viedokļa tie jaunajiem investoriem ir mazāk “stresaini” un padziļinātas zināšanas prasoši.

Otrs uzvaras ceļa gājējs ir Baltijas vērstpapīri. Motivāciju sniedz arī pievilcīgi cenrāži – pēc komisijas atcelšanas darījumiem ar Baltijas vērtspapīriem "Swedbank" klientu skaits, kas tajās iegulda, triju gadu laikā pieauga 2,3 reizes.

Baltijas tirgus vietējam ieguldītājam ir saprotamāks, uzņēmumi lielākoties pazīstami, arī informācijas iegūšana par konkrēto uzņēmumu un tirgu kopumā ir vieglāka. Vienlaikus, apskatoties atsevišķus laika periodus, Baltijas indekss (OMX Baltic Benchmark GI) pēdējos 3 gados uzrāda pat labāku sniegumu nekā slavenais "S&P500" indekss - un arī garākos periodos mūsu vietējais indekss vērtības pieaugumos diezgan braši turas ļoti tuvu S&P500 indeksam.

Turklāt ārvalstu akcijas ir arī būtiski dārgākas – piemēram, "Nvidia" akcijas cena uz komentāra rakstīšanas brīdi bija 446 dolāri, savukārt uzņēmuma "Virši" (kas ir Latvijas klientu izvēle numur 1) akcijas cena bija 4,37 eiro.

Milzīgu investoru interesi var redzēt vietējo uzņēmumu IPO jeb akciju kotēšanas uzsākšanas laikā, tostarp arī iesācēju vidū. Tajos periodos, kad kāds vietējais uzņēmums uzsāk kotēt savas akcijas biržā, jauno ieguldītāju skaits pieaug vairākus desmitus reižu, salīdzinot ar parastiem pieauguma tempiem. Piemēram, 2021. gada nogalē biržā startēja pazīstamais degvielas tirgotājs Virši, un no kopumā 9 979 investoriem, kuri parakstījušies “Virši” akcijām, teju puse jeb 4 732 investoru ir no Latvijas. Patlaban ‘’Virši’’ akcijas veido gandrīz 18% no visiem kopējiem "Swedbank" Latvijas klientu vērtspapīru kontos glabātajiem aktīviem. Patlaban jau jūtam lielu klientu interesi par gaidāmo Alūksnes putnu fermas IPO - viens no lielākajiem olu ražošanas uzņēmumiem Latvijā plāno IPO vēl šoruden piesaistīt 7 miljonus eiro.

Vēl viens “karstais pīrādziņš”, lai arī viennozīmīgi nav masveida produkts, bet par kuru strauji aug interese, ir obligācijas. Lai gan šķietami vienkāršs un loģisks produkts, obligācijas tomēr ir specifiskāks risinājums, investīcijām tajās ir vajadzīgas arī salīdzinoši lielākas summas (1 obligācijas nomināls parasti ir ap 1000 eiro), tām ir dažādas, tostarp arī sarežģītas, struktūras. Vienlaikus redzam, ka kopš 2020.gada par tām klientu interese ir dubultojusies, īpaša pieauguma tendence vērojama, centrālajām bankām sākot procentlikmju palielināšanu.

Swedbank dati rāda, ka, 2021. gadā pret 2020. gadu jaunu investoru skaits Latvijā pieauga par 56%, savukārt 2022. gadā pret 2021. gadu pieaugums bija 18%. Arī skatoties 2023. gada augusta datus pret 2022. gada augusta datiem, pieaugums ir vērojams 11% apmērā. Procentuāli ieguldītāju vidū vīriešu ir 59%, bet sieviešu 41%.

Taču gadu no gada ir redzams, ka ieguldītāju profils kļūst arvien daudzpusīgāks. Tā, piemēram, sieviešu investoru skaits ik gadu pieaug – attiecīgi 2021.gadā pret 2020. gadu pieaugums bija 40%, un 2022. gadā pret 2021. gadu tas bija 20%, bet šogad salīdzinājumā ar 2022. gada datiem pieaugums rāda 11% apmēru. Arī ieguldījumu vecuma griezumos vērojama dažādība. Visvairāk finanšu tirgos iegulda cilvēki vecumā 36-45 gadi (30%) un 26-35 gadi (26%), kam seko cilvēki vecumā 46-55 gadi (18%).

Lai gan kopš pagājuša gada oktobra akciju tirgi ir sagremojuši visus notikumus, kas tos iepriekš satricināja, tāpat der atcerēties, ka finanšu tirgi ir nepastāvīgi, un kaut kāda brīdi var arī notikt to lejupslīde. Nekur nav pazuduši ģeopolitiskie konflikti, kā, piemēram, saspīlējumi starp ASV un Ķīnu, karš Ukrainā. Arī inflācija nav vēl pievarēta, un procentu likmju kāpināšanas rallijs no centrālām bankām ar iespējamām bremzēšanas pazīmēm taču vel pagaidām turpinās, un, kā izskatās, pamazām sāk arī atstāt negatīvu iespaidu uz pasaules lielākajām ekonomikām ASV, Ķīnu un Eirozonu, kavējot to izaugsmi. Diemžēl vēsture rāda to, ka globālai lejupslīdei visbiežāk seko arī akciju tirgus vājums.

Ir svarīgi atcerēties, ka lejupslīdes akciju tirgos ir bijušas gan iepriekš, gan atkārtosies tuvākā vai tālāka nākotnē. Kritumi finanšu tirgos gan nav iemesls panikai, ja esat ilgtermiņa investors. Ja tirgos sākas bailes un kārtējās svārstības, vēsture rāda, ka pacietīgie un tie, kas nenobīstas, gūst labus rezultātus ilgtermiņā. Turklāt kritumu brīžos ir labi papildināt savus ieguldījums, ja pastāv tāda iespēja. Tomēr vienlaikus jāatceras, ka vēsturiskie ieguldījumu rezultāti nav ticams nākotnes rezultātu atspoguļojums. Diversifikācija joprojām ir vissvarīgākā ieguldījumu stratēģija - dažādas aktīvu klases un tirgi dažādos laikos iet uz augšu un uz leju, tāpēc to apvienošana labi diversificētā portfelī laika gaitā izlīdzina ieguldījumu atdevi.