Vainovskis: valsts uzņēmumu došanās uz biržu ir pārtikušas valsts stūrakmens

Nesen notika Baltijas Kapitāla tirgus konference, kurā vadīju paneļdiskusiju par valstij piederošu uzņēmumu lomu Baltijas kapitāla tirgus attīstībā. Paneļdiskusijā izskanēja ļoti vērtīgas tēzes, un lai tās nepaliktu bez virzības, rosinu šo diskusiju turpināt stratēģiska dialoga formā. Ikvienas pārtikušas valsts sastāvā ir labi pārvaldīti, efektīvi un ambiciozi uzņēmumi, no kuru akcijām daļa ir kotēta biržā.

Finanšu ministrija ir uzstādījusi mērķi līdz 2027. gadam sasniegt Latvijas akciju tirgus kapitalizāciju pret IKP 9% apmērā. Labs veids, kā to izdarīt, arī ņemot vērā kaimiņu piemērus ("Ignitis" – Lietuva un "Enefit Green" – Igaunija) ir kliedēt mītus un virzīt valstij un pašvaldībai piederošus uzņēmumus uz biržu. Tas dotu neskaitāmus pienesumus ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī sabiedrībai un valstij kopumā.

Ieguldījumu iespēju radīšana. Šobrīd Latvijas pensiju 2. un 3. līmeņa plānu aktīvu skaits sasniedz septiņus miljardus eiro. Individuālajiem investoriem ir aktīvi, ko ieguldīt. Ieguldot šos aktīvus kapitāla tirgos, prioritāte šobrīd tiek dota citiem tirgiem, nevis vietējam, kas skaidrojams ar zemo tirgus kapitalizāciju, likviditāti, nepietiekamo kapitālsabiedrību aktivitāti un sabiedrības vēl salīdzinoši lielo nedrošību. Tieši valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības ar savu lielumu, kā arī valsts un pašvaldības balstu, var pārveidot vietējo tirgu, liekot vietējam kapitālam strādāt vietējā, nevis citu tirgu, labā.

Labklājības pārdale. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotācija veicina individuālo investoru iesaisti, bieži pat ļoti lielā skaitā. Individuālie investori gūst ievērojamu tirgus atdevi. Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību akciju publiskajos piedāvājumos cena parasti ir zemāka nekā citu kapitālsabiedrību piedāvājumos, kā rezultātā rodas papildu peļņa individuālajiem investoriem un ieguldījumu aizsardzība pret inflāciju.

Kapitāla tirgos ir jāsaglabā konkurētspēja. Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības līdzās citām kotētām kapitālsabiedrībām kļūtu arvien modernākas un virzītos uz arvien jaunām inovācijām. Tāpat valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības nereti atbild par infrastruktūru, kas ar finansējuma palīdzību no kapitāla tirgiem varētu tikt attīstīta un pilnveidota. Kopumā tas sniegtu būtisku labumu dažādām nozarēm, visai ekonomikai un sabiedrībai kopumā.

Efektivitāte. Statistiski to valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vidējais ilgtermiņa sniegums, kurām ir jaukta veida īpašumtiesību sadalījums, ir ar augstākiem peļņas, produktivitātes un efektivitātes rādītājiem nekā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, kas pilnībā pieder valstij vai pašvaldībai.

Caurskatāmība. Kotācija biržā, pārmaiņas valsts vai pašvaldības uzņēmuma darbības stratēģijā, vadībā, kā arī privāto subjektu kontroles iesaistīšana palielina uzņēmuma caurskatāmību. Tā liek ievērot biržas un normatīvā regulējuma prasības, no kurām atkāpes nav pieļaujamas. Caurskatāmība rada aizsardzību pret nepamatotu (pēkšņu, emocijās balstītu) politisko ietekmi lēmumu pieņemšanā.

Uzlabota pārvaldība. Kotācija biržā liek ievērot augstākus pārvaldības standartus. Cita starpā palielinās valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadības struktūru patstāvība no nepamatotas politiskās iejaukšanās un visu akcionāru interešu ņemšana vērā, paaugstinās korporatīvā sociālā atbildība, tiek pilnvērtīgāk sabalansēti finanšu un nefinanšu mērķi u.tml.

Darbinieku saglabāšana un motivācija. Biržas uzņēmumos darbinieku akciju opciju programmas ir viegli ieviešamas. Tās dod darbiniekiem tiešu personisku interesi veikt ieguldījumu uzņēmuma veiksmē, motivējot viņus strādāt uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmes un stabilitātes labā. Šī sistēma palīdz saglabāt svarīgo personālu, uzlabo darbinieku morāli un uzņēmums ir konkurētspējīgāks talantu piesaistē. Turklāt ir iespējas izmantot ienākuma nodokļa labvēlīgu regulējumu.

Finanšu pieejamība. Jauktajā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības modelī valsts vai pašvaldība piesaista papildu resursus un dala risku ar investoriem. Privāto investoru klātbūtne pieļauj īstenot projektus ilgākā termiņā un ar lielāku risku, jo īpaši gadījumos, kad nepieciešams vairāk kapitāla vai arī projekts saistās ar lielāku neparedzamību.

Investoru piesaiste. Līdz ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotāciju, ņemot vērā to lielumu salīdzinot ar citām kapitālsabiedrībām, palielinās kapitāla tirgus kapitalizācija, kas paplašina investoru bāzi. Tie ir papildus resursi, kas nepieciešami attīstībai, bet vietējā mērogā ne vienmēr iegūstami.

Ieņēmumu palielināšana. Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību kotācija var dot papildu finanšu resursus valstij vai pašvaldībai. Tas var noderēt valsts parādu mazināšanai, dažādu projektu finansēšanai (piemēram, saistībā ar sociālajiem pakalpojumiem, kritisko infrastruktūru), iepriekš sniegtā atbalsta segšanai u.tml.

Kontroles saglabāšana. Valsts vai pašvaldība var apsvērt pareizāko veidu, kā kotēt valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību akcijas tirgū. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību akciju kotācija nenozīmē automātisku privatizāciju un valsts vai pašvaldības kontroles zaudēšanu. Jēgpilns veids ieiešanai biržā ir jauna kapitāla emisija, kuras ietvaros akcionāri iegulda naudu uzņēmuma izaugsmei (šajā gadījumā valsts vai pašvaldība nevienu savu akciju nepārdod). Turklāt uzņēmumu publiskā piedāvājuma prospektos tiek praktizēts noteikt parakstīto akciju piešķiršanas noteikums un pretendēšana uz būtiska apjoma akcijām piedāvājuma ietvaros vēl nebūt negarantē to reālas iegūšanas iespēju. Parasti kotācijas rezultātā valsts vai pašvaldība saglabā kontroli pār uzņēmumu, kuram ir vairāki tūkstoši jaunu mazo akcionāru.

Ievērojot ieguvumus, ko valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotācija biržā var sniegt ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī sabiedrībai un valstij kopumā, ir skaidrs, ka valsts uzņēmumu došanās uz biržu ir pārtikušas valsts stūrakmens.

Es ceru, ka konferencē izskanējušās idejas un Finanšu ministrijas konstruktīvie piedāvājumi netiks iestumti atvilktnēs, politiķiem izdosies kliedēt mītus un uz nākamo Baltijas Kapitāla tirgus konferenci jau biržā varēsim sveikt kādu lielu un nopietnu valsts uzņēmumu, kura kopējā tirgus kapitalizācija pārsniegtu 1 miljardu eiro un kurā katrs no mums būsim iegādājušies vismaz dažas akcijas.