Agnese Puķe, Latvijas Bankas ekonomiste
Foto: Publicitātes foto
Pirms mēneša iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums pārsteidza ar negaidīti strauju IKP izaugsmi 3. ceturksnī, neatbalstot ekonomistus lielākā prognozētā krituma daudzsolīšanā. Precizētie IKP dati samazina optimismu – krituma gan nav, ir izaugsme, bet tā no 0,6% samazināta uz 0,2 % salīdzinājumā ar 2. ceturksni.

Laikā, kad eksporta tirgos ir bremzēšanās, jūtams drūms nenoteiktības fons, ir augušas kredītu procentu likmes un izaugsmei nepalīdz arī rekordražas, pat tik neliela izaugsme šķiet iepriecinoša. Kāds tam ir skaidrojums? Faktiski ir pat trīs – divi ar samērā epizodisku lomu, kā šķiltavu gaistošā liesma – viens pavisam ātri izzūdošs, otrs ar inerci, kura vēl dažus ceturkšņus var kādu karstu oglīti uzturēt, bet trešais jau ar paliekošāku sildošu ietekmi.

Pirmais epizodiskais faktors ir 3. ceturksnī prāvāk iekasētie nodokļi un sabiedriskā patēriņa pieaugums, kuri nav un nevar būt ekonomikas virzītājspēks, jo vispirms ir jābūt pelnītspējīgai komercdarbībai. Ja ekonomika kopumā bremzējas, tad bremzēsies arī nodokļu ieņēmumi un valdības izdevumu palielināšana bez aizņemšanās būs ierobežota.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!