'Capitalia' vadītājs Juris Grišins
Foto: Privātais arhīvs
No samērā garlaicīga un droša ieguldījumu veida obligācijas atkal nokļuvušas investoru uzmanības centrā gan pasaulē, gan Baltijā, jo ir nozīmīgi palielinājies to ienesīgums. To veicinājusi centrālo banku cīņa ar inflāciju, īstenojot strauju bāzes procentu likmju kāpumu. Tā rezultātā obligāciju ienesīgums, kas pēdējā desmitgadē ir bijis zemajos viencipara skaitļos, tagad strauji audzis. Obligāciju tirgus nu arī privātiem investoriem kļuvis par interesantu ieguldījumu peļņas gūšanas nolūkos, īpaši, kamēr akciju cenu svārstībām teju vairs nevar izsekot līdzi pat pieredzējušie investori.

Obligāciju pievilcības pamatā ir procentu likmes. Ja banku piedāvāto depozītu likmes ir 3 līdz 4% apmērā (kas arī ir gana zolīdi pret to, ko bijām pieredzējuši), Latvijas valsts krājobligācijām 4%, tad uzņēmumu piedāvāto obligāciju gada atdeve svārstās 8 līdz 13% apmērā. Piemēram, nesenajā piedāvājumā Storent investoriem piedāvāja 11% atdevi, LHV 10.5% atdevi, savukārt "Eleving grupa" pat 13%.

Uzņēmumi izmanto obligācijas kā papildinājumu bankas sniegtajiem aizdevumiem vai situācijās, kad banku aizdevumi nav pieejami. Starp uzņēmumiem, kas investoriem ir pārdevuši obligācijas, ir minami "airBaltic", "Elko", "Clean R", "Grenardi", "Eco Baltia", "Akropole", LHV un citi. Daudzi no pēdejiem publiskiem obligāciju piedāvājumiem ir bijuši ļoti pieprasīti investoru vidū. It īpaši aktīvi ir bijuši Igaunijas un Lietuvas ieguldītāji. Tā piemēram, LHV pēdejā subordinēto obligāciju emisijā investoru interese bija 16 reizes lielāka nekā piedāvātais obligāciju apmērs. Ņemot vērā lielo interesi, visticamāk līdz gada beigām ieguldītājiem tiks piedāvāta vēl virkne jaunu obligāciju laidienu, tajā skaitā no Latvijas uzņēmumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!